/nginx/o/2023/12/23/15798032t1h23d6.jpg)
Starptautiskās Olimpiskas komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atkārtoti aizstāvējis Krievijas un Baltkrievijas sportistu uzņemšanu 2024. gada olimpiskajās spēlēs. Starptautiskā Olimpiskā komiteja nesen nolēma, ka abu valstu individuālie sportisti ar zināmiem nosacījumiem drīkstēs piedalīties sporta spēlēs Parīzē, neraugoties uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.
Ukraina asi kritizēja šo lēmumu, un kritika tam izskanēja pat no pašas Krievijas. Intervijā laikrakstam “Welt am Sonntag” Bahs uzsver, ka viņam neesot saprotams, kā šis lēmums varētu ietekmēt kara gaitu Maskavas labā.
Tomass Bahs, kurš pats ir 1976. gada olimpiskais čempions paukošanā, norādīja, ka sacensību dalībniekiem būs jāsacenšas bez karoga, bez valsts identifikācijas un bez himnas, kā arī nebūs atļauts piederēt pie militārajām vai drošības iestādēm. “Tas vēlreiz visai pasaulei skaidri parāda šīs valdības sankcijas,” sacīja Bahs. Līdz šim olimpiskajām spēlēm ir kvalificējušies seši sportisti ar Krievijas pasēm.
Tomasu Bahu neuztrauc iespēja, ka Ukraina varētu boikotēt spēles. “Kāpēc gan Ukrainai vajadzētu sodīt savus sportistus par Krievijas armijas iebrukumu Ukrainā un atņemt viņiem sapni par olimpiskajām spēlēm?”, jautāja Bahs.
“Jūs neesat kara atbalstītājs tikai tad, ja neizpildāt katru Ukrainas prasību, jo īpaši tāpēc, ka mēs kopš kara sākuma esam atbalstījuši Ukrainas sportistus ar vēl nebijušu solidaritāti.”
No reakcijām uz lēmumu pielaist spēlēs Baltijas un Krievijas sportistus Bahs secina, ka neviena puse nav apmierināta. “Tas nozīmē, ka mēs acīmredzot esam atraduši labu vidusceļu,” skaidroja SOK prezidents, kuram drīz būs 70 gadi.
Iespējamā 2026. gada olimpisko sacensību bobslejā, kamaniņu sportā un skeletonā pārcelšana no Itālijas uz Vāciju ir izslēgta, ja Krievijas dalībniekiem netiks atļauts iebraukt šajā valstī. “Tā tas ir,” sacīja Bahs. Pagājušajā gadā G20 samitā Indonēzijā viņš par to bija jautājis federālajam kancleram Olafam Šolcam (SPD). “Kopš tā laika dialogs diemžēl ir pārtraukts,” teica Bahs. Neraugoties uz to, ka pašlaik nav speciālas trases, sacensības Milānas un Kortīnas d'Ampezzo spēlēs notiks Itālijā, nesen uzsvēra sporta ministrs Andrea Abodi.
Tomass Bahs ir Olimpiskās jumta organizācijas vadītājs kopš 2013. gada. Pēc sākotnējā astoņu gadu termiņa viņš tika ievēlēts uz turpmākajiem četriem gadiem saskaņā ar SOK statūtiem, tādēļ faktiski šis amats viņam būtu jāatbrīvo 2025. gadā.
Tomēr SOK loceklis no Dominikānas Republikas Luiss Mehia Ovjedo aicinājis reformēt hartu, jo olimpiskajai ierēdniecībai joprojām esot nepieciešama Baha vadība. Priekšlikumu atbalstījis arī Aiha Garads Ali no Džibutijas un alžīrietis Mustafa Berrafs, Āfrikas Nacionālo olimpisko komiteju asociācijas prezidents.
SOK izpildvarai paša Baha vadībā un pēc tam Ģenerālajai asamblejai būtu jālemj par atbilstošu SOK statūtu pielāgošanu. Nākamā SOK sesija plānota īsi pirms 2024. gada vasaras spēlēm Parīzē.
Pašlaik nav neviena oficiāla kandidāta uz Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidenta amatu. Par iespējamiem kandidātiem tiek uzskatīti Pasaules Vieglatlētikas asociācijas prezidents Sebastians Ko un Huans Antonio Samarančs juniors. Samaranča tēvs bija SOK vadītājs no 1980. līdz 2001. gadam. Ļoti pretrunīgi vērtētā amatpersona savā amatā paaugstināja vecuma ierobežojumu, kas padarīja iespējamu viņa 21 gadu ilgo pilnvaru termiņu. 2000. gadā tika ieviests noteikums, kas ierobežo prezidentūru līdz diviem likumdošanas periodiem. Tomass Bahs tobrīd jau darbojās SOK un atbalstīja šo lēmumu.
