Bored of Borders: Lietus, vietvārdu latviskie tulkojumi un leijerkastnieka šansoni

Francijā līdz šim katra nākamā diena bijusi arvien lietaināka. Mazo un līkumaino celiņu dēļ maršruta plānošana jāveic arvien rūpīgāk, taču ikdienas grūtības atsver Francijas mazo ciematiņu šarms.

<b>«Bored of Borders» mājas lapa</b>

Kara liecības

Pirmdienas rītā pamostamies uz otrā pasaules kara frontes līnijas. Ciematā ir tikai divas ielas, bet tūrisma norādes liecina, ka 1940. gada maijā tur risinājušās smagas cīņas starp Vāciju un Franciju, un galvenajā krustojumā novietots tanks. Arī tālāk uz priekšu ir ceļa norādes ar tanka zīmēm, vairāki brāļu kapi un daži lieli pieminekļi. Braucam cauri militārai zonai, gar ceļu vijas sēta, kas norobežo armijas daļu. Pilsētā Chalons-sur-Marne ielās var redzēt formās tērptus karavīrus, un Makdonalda ēdienkartē ir militārais burgera komplekts.

Ir lietaina diena un Kārlim divas reizes jāmaina drēbju kārta. Viņš nogurst no sliktas kvalitātes ceļa seguma un pēc skrituļošanas pa mazajiem ceļiem izvēlas mainīt maršutu un turpināt ceļu pa lielāku šoseju. Valodas barjera nedaudz sarežģī dzīvi brīdī, kad Kārlis nomaldās. Krustojumā pie sarkanās gaismas sataptajam riteņbraucējam Kārlis prasa, kā aizbraukt līdz Trojai. Paiet vairākas minūtes, līdz skaidrs, ka meklēto vietu izrunā kā «Truā». Plānojot ceļu, Kārlis un Miks pilsētām un ciemiem dod savus nosaukumus. No Troļļa jābrauc uz Estētiku, tad uz Jogiju cauri Cerību Sieram. Uzmini nu, ko viņi ar to domā.

Par spīti grūtajai saziņai, francūži šķiet ļoti labvēlīgi pret Kārli. Kādā ciematā trīs večuki pārtrauc rīta klaču, lai aplaudētu viņam braucot garām. Savukārt Chalons-sur-Marne municipālajā kempingā Liene pēc stāsta par Kārļa ceļojumu sarunā nakšņošanu par 10 eiro.

Franču asfalta skūpsts

Otrā diena Francijā nāk ar jaunām asinīm. Paklūpot šosejas risē, Kārlis nokrīt, nobrāžot dibenu un saplēšot vienu no sporta formām. Līst pamatīgi, aiz lielo autofurgonu milzīgajām riepas šļācas lielas ūdens šaltis. Kārlis atkal maina maršrutu un no šosejas nobrauc uz sānu celiņiem. Brauciens kļūst ātrāks, jo nav jāpieraujas ceļmalā brīdī, kad garām traucas automašīnas. Mēs uz aptuveni stundu atstājam Kārli uz ceļa vienu, jo jāatrod benzīntanks. Kad atgriežamies viņa maršrutā, Kārļa lukturīti knapi saskatām biezajā miglā. Tumsa un lietus vienā brīdī neļauj saprast pat to, vai ceļš ved uz augšu vai leju. Par spīti sliktajai redzamībai Kārlis noslido 104 kilometrus, lai kompensētu iepriekšējās dienas īsāko maršrutu.

Leijerkastnieks

No rīta no guļammaisiem palīdz izkāpt saulrieta iekrāsotās debesis. Nakšņojām lielveikala stāvlaukumā, tur jau pirms darba laika pensionāri veido rindu. Pa ceļam mūsu interesi piesaista rosība ciematā Aix en Otte. Vietējie ar pītiem groziņiem rokās iet iepirkties uz bulanžēriju, laukumā blakus baznīcai notiek tirgus. Tā piedāvājums gan krasi kontrastē ar majestātiskajām ēkām blakus, jo lielākoties tur nopērkami neglīti apģērbi no Turcijas. Taču aina kā filmas uzņemšanas laukumā paveras krāsainiem baloniem izdekorētajā tirgus paviljonā. Tur tirgo austeres, garneles, kastaņus un rudens dārzeņus. Kāds vīrs ar mikrofonu rokās staigā gar stendiem un skaļi raksturo nopērkamo, šī informācija caur skaļruņiem tiek pārraidīta pilsētas ielās.

Leijerkastnieks ar perforēto kartona lentu spēlē un dzied franču šansonus. Mēs sajūsmināmies par leijerkastnieku, savukārt viņš un pārējie francūži smaida, ieraugot Kārli. Valodas barjera nav šķērslis viņa sarunai ar Kārli. Leijerkastnieks apvaicājas, no kurienes Kārlis un prasa, vai no Latvijas līdz Francijai viņš atskrituļojis.

Pauze tirgū Kārli uzlādē un viņš nolemj ceļu turpināt pusdienlaiku aizstājot ar bagetes pauzi. Dienas otrajā pusē lietus grabina pamatīgi. Kārlis izlijis cauri slapjš. «Jūtos tā, it kā es peldētu,» to sakot viņš smaida.