Latvijas riteņbraucēju Vienības brauciena pirmsākumi rodami Latvijas brīvvalsts trīsdesmitajos gados. Sacensības notika no 1936. līdz 1939. gadam un tika sauktas par Latvijas riteņbraucēju Vienības braucienu, jau nosaukumā ietverot dibināšanas dziļāko jēgu – vienotību.
Fakti par Vienības brauciena vēsturi
Entuziasms
Vienības brauciena galvenais iniciators un idejas autors bija viens no rosīgākajiem tā laika Latvijas sabiedriskajiem darbiniekiem - divu olimpisko spēļu dalībnieks, vairākkārtējais valsts čempions riteņbraukšanā, slēpošanā, pieccīņā un boksā - Roberts Plūme.
Viņš mudināja Valsts prezidentu Kārli Ulmani aicināt Latvijas iedzīvotājus piedalīties plaša mēroga velosacīkstēs, kuru mērķis bija veicināt tautas vienotību, veselības stiprināšanu, velosporta popularizēšanu, kā arī divriteņu ražošanu. Šis tautas pasākums guva negaidīti lielu atsaucību un laikā no 1936. līdz 1939. gadam.
Azarts
Vienības brauciens pulcināja vairāk nekā piecus tūkstošus dalībnieku katrās sacensībās. Rekords tika sasniegts ceturtajā Vienības braucienā, kad no visiem Latvijas novadiem pieteicās 6090 dalībnieku, bet finišā tika reģistrēti 5306.
Turklāt 30 000 skatītāju Vienības velobrauciena dalībniekus sagaidīja Uzvaras laukumā Rīgā, kur īpašā parādē visus sumināja Kārlis Ulmanis un citi pazīstami valsts darbinieki.
Gandarījums
Organizācijas plaši atbalstīja Vienības velobraucienu un balvu skaits pārsniedza vienu simtu. Bet pirmo trīs velobraucienu uzvarētājs Arvīds Imermanis no prezidenta kā balvu saņēma zelta pulksteni.
Atdzimšana
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ar tiešu prezidenta G.Ulmaņa atbalstu velobrauciens tika atjaunots 1995.gadā. Mērķi joprojām ir palikuši vecie - veselības nostiprināšana, tautas kopības sajūtas nostiprināšana, tīras vides uzturēšana.