Beidzot tas ir noticis! Atjaunotā Latvijas hokeja trīsdesmitajā sezonā mums ir medaļas pasaules čempionātā! Simboliski, ka tās kaldinājis galvenais treneris Harijs Vītoliņš. Viņa vectēvs – Harijs Vītoliņš I bija viens no tiem, kas aizsāka ripas spēli Latvijā, tēvs Harijs Vītoliņš II arī spēlēja hokeju, bet vairāk zināms kā treneris un Hokeja federācijas ģenerālsekretārs. Harijam Vītoliņam III izdevies Latviju apgredzenot ar bronzu.

Pirms nopietnām spēlēm žurnālisti labprāt atceras pagājušo dienu panākumus. Šoreiz man Tamperē palīgos ir bijušais Latvijas izlases kapteinis Herberts Vasiļjevs, kurš pats arī piedalījies divās uzvarās pār amerikāņu profiem. Cīrihē pirms 25 (!) gadiem jauniņais Herbis spēlēja ceturtajā maiņā kopā ar Aleksandru Ņiživiju un Juri Opuļski. Skaists – 3:2, aizsūtot vareno ASV uz pārspēļu turnīru par vietas saglabāšanu/atgūšanu A grupā. Varbūt kļūdos, bet tajā ASV izlasē bija 17 vai 18 NHL spēlētāji. Uzvarēja Latvija. 2001. gadu Ķelnē Herberts atcerēties nevarēja, jo bija aizņemts pamatdarbā Amerikā, toties 2:0 panākumā kā Latvijas izlases galvenais treneris piedalījās viņa tēvs Haralds Vasiļjevs (veselību, Harald!). 6:5 pirms deviņiem gadiem Minskā Herbis atcerējās ar smaidu sejā: 1+1 jeb gols un piespēle viņam tajā mačā. Zaudējumus neatceramies. Pirms tik atbildīgas spēles ir jābūt uzvarētāja psiholoģijai!

Kā allaž šajā pasaules čempionātā pirms spēles savas gudrības pie žurnālistiem nāk stāstīt treneris Raimonds Vilkoits (1990), kurš saprotamu iemeslu dēļ pirmās divas uzvaras nevar atcerēties. Kā spēlēt pret ASV? Pēc iespējas ilgāk atrodoties spēlē (lasi – saglabājot pozitīva rezultāta iespējas). Skaidrs, ka gados jaunie amīši skries un lidos. Galu galā – deviņi studenti no NCAA līgas. Jaunība dažkārt ir plus, it sevišķi, ja viss iet no rokas, bet, ja neiet – tad mīnus. Tā divos vārdos skaidroja Vilkoits. Uz manu vaicājumu, vai šajā komandā ir kāds tāda tipa spēlētājs kā Koba Jass, kurš spēj palīst "sāncensim" aiz ādas un izvest viņu no pacietības, Raimonds konkrētus uzvārdus negribēja saukt, bet smaidīja: "Ir, ir mums arī šādi hokejisti. Un viņi paši zina, kad tās lietas jādara, treneri nevienu speciāli nesūta radīt diskomfortu pretiniekiem."

Par komfortu mūsējiem gādāja latviešu fani, kuru šodien bija vēl vairāk. Ja tik liela masa pusotrā dienā spēj mobilizēties, tad varam arī cerēt, ka kādos sliktos iespējamos scenārijos tauta pati organizēsies. Spēles priekšvakarā satiku draugus no Rūjienas. Kā tikuši šurp?

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp