Atkal pagājis pusgads, un laiks veidot kārtējo Latvijas hokejistu Top. Šoreiz pārkāpšu tradīciju un sākšu ar uzbrucējiem. Ar viņiem vairāk darba, taču arī vieglāk rindot. Kaut izveidot pilnīgi objektīvu topu nav iespējams. Ja ārpus Latvijas spēlē kādi 500 hokejistu, ij man grūti, ij Latvijas izlases bronzas trenerim Harijam Vītoliņam bija grūti izvēlēties. Labu uzbrucēju mums tiešām ir gana daudz. Samērot līgas savā starpā? Mērkaķa darbs… Vienīgā vieta, kur visi uz vienas paplātes – pasaules čempionāts, kā arī izlases treniņnometne. Uz kuru nemaz nevarēja uzaicināt visus kandidātus…

Arī manā uzbrucēju Top 20 (iekavās vieta iepriekšējā rangā) visiem cienījamiem uzbrucējiem diemžēl vietas nav. Nav pat AHL spēlējušajiem Raivim Ansonam un Eduardam Tralmakam… Nav pat pasaules čempionātā uzspēlējušajam Renāram Krastenbergam. Nav trim "slovākiem" Mārtiņam Karsumam, Filipam Buncim un Patrikam Zabusovam. Nav Ņikitam Jevpalovam no Francijas "Magnus" līgas. Nav Amerikā un Kanādā itin labas sezonas aizvadījušajiem Sandim Vilmanim, Ērikam Mateiko, Raimondam Vītoliņam un Martinam Laviņam.

20. (12.) Haralds Egle "Langenthal"/Šveice-2/"Tigers"/Šveice

(līga, spēles, punkti (vārti+piespēles), lietderība, sodi)

Šveice-2 41, 51 (14+37), +7, 6

p/o 5, 2 (0+2), -2, 0

Šveice 2, 0 (0+0), 0, 0

Haralda Egles hokejista CV ir pamats apgalvojumam, ka ne visi var tikt līdz NHL. Liepājnieks Amerikā aizvadīja 11 (!) sezonas, četras no tām Klārksona universitātē, Latvijā prese viņu slavēja un "aicināja" uz valsts izlasi, kur jaunieša/juniora gados Egle spēlēja vienā U-18 un trijos U-20 pasaules čempionātos. Bet pirmajā Eiropas gadā Vītoliņš gan viņu pārbaudīja, bet izlases pieteikumā PČ neiekļāva. Kaut Egle bijis viens no Harija iecienītās Šveices otrās līgas rezultatīvākajiem spēlētājiem – 51 punkts ir septītā raženākā regulārā čempionāta rezultativitāte. Diemžēl arī pēc izsaukuma uz NL vienību Langnavā Haralds laukumā pabija tikai divos mačos.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp