Ostapenko mamma: Aļona duetā ar Sevastovu varētu pacīnīties par «Grand Slam» trofeju

Jūs šajā turnīrā esat Latvijas izlases otrā trenere pēc kapteiņa Anda Juškas?

Jā. Mazliet aprunājos ar Aļonu un Nastju [Sevastovu]. Arī ar pārējām meitenēm, ja viņām kaut ko vajag, taču visām ir līdzi savi treneri.

Kā jums patika pirmajā dienā Aļonas un Anastasijas dubultspēle?

Ļoti. Jau sākumā teicu, ka no viņām sanāks labs pāris. Viņām ir dažāds stils. Līdz ar to viņas viena otru papildina. Viņas laukumā labi sapratās, katra zina, ko darīt. Es jau gaidīju, ka tā būs, tāpēc man tas nebija nekāds pārsteigums.

Kas katrai ir tās stiprās puses, spēlējot kopā? Aļona uzsvēra, ka viņa stipri sit, bet Sevastova labi spēlē pie tīkla. Kā jums šķiet?

Aļonai ir agresīvs stils, ļoti smagi sitieni. Pēc viņas smagajiem sitieniem Nastja ar savu labo bumbas izjūtu var veiksmīgi pabeigt izspēli. Tā ir ļoti laba kombinācija.

Abām, protams, primārais ir vienspēles. Ir doma, ka viņas WTA tūrē varētu vismaz vienu turnīru kopā nospēlēt?

Jā, katrai prioritāte ir vienspēles. Tomēr varētu būt, ka viņas kopā uzspēlēs kādā «Grand Slam» turnīrā, kur būtu iespējams pacīnīties par trofeju. Varbūt arī kopā sagatavosies olimpiskajām spēlēm, lai pārstāvētu valsti. Tā ir prestiža lieta.

Pagājušā sezona Aļonai bija straujš lēciens karjerā. Kā viņa tiek galā ar psiholoģisko slogu šosezon, kad viss līdz šim neizdodas tik labi kā gribētos?

Ir ļoti grūti. Tas lēciens bija ļoti ātrs. Viņa pati nebija gatava tam, ka aizlēks tik tālu. Šogad ir jānoturas tajā līmenī. Jāstrādā vēl vairāk.

Aļona ļoti emocionāli laukumā uztver katru veiksmīgu un arī neveiksmīgu epizodi. Kā jūs palīdzat viņai nepārdzīvot tik ļoti?

Es cenšos palīdzēt. Protams, viņai ir tāds raksturs. Tomēr domāju, ka tas arī saistīts ar viņas vecumu. Viņai ir tikai 20 gadi, gandrīz vēl pusaudža vecumā. Viņa visu uztver maksimāli. Pēc kādiem 2-3 gadiem būs labāk.

Kā noritēja gatavošanās sezonai?

Starpsezonas treniņi bija labi saplānoti, taču realitātē iznāca slikta sagatavošanās. Vienu nedēļu bija jādodas uz Vāciju aizvadīt fotosesiju, tad tālāk uz Šveici... Piecu treniņu nedēļu plānā izdevās patrenēties tikai 10 dienas. Visi sponsori savas lietas bija saplānojuši starpsezonā. Turpmāk būs jāsaprot, kā pareizāk visu saplānot. Varbūt nedēļu ātrāk brauksim uz sacensībām, saīsināsim atvaļinājumu... taču starpsezonā vairs neziedosim tik daudz laika.

Pēc tik smagas pagājušās sezonas jūtamas sekas? «Australian Open» bija kājas trauma...

Protams. Tas tāpēc, ka starpsezonā nebija izdarīts fiziskais darbs uz pilnu slodzi. Bija piedāvājums lidot uz Abū Dabī [spēlēt paraugmaču ar titulēto amerikānieti Serēnu Viljamsu, kura ir Aļonas Ostapenko bērnības elks], no tā nevarēja atteikties. Vēlāk iznāca spēlēt uz pilnu slodzi, kam organisms nebija gatavs.

Sezonas laikā nāksies smagi strādāt pie fiziskās bāzes?

Nospēlēsim šo turnīru, dosimies spēlēt uz Dohu, bet pēc tam uz Ameriku, kur 10 dienas pirms turnīra kārtīgi trenēsimies.

Ko novēlēt tālākai sezonai? Pirmkārt, gan jau veselību...

Veselību un veiksmi.