Latvija kļūst par PČ apakšgrupu turnīra rupjāko izlasi (31)

Septiņās spēļu kārtās Latvija tika pie 128 soda minūtēm, un otrajā vietā esošā Norvēģija atpalika par 27 soda minūtēm.

Arī individuāli divi Latvijas izlases hokejisti iekļuva rupjāko spēlētāju pieciniekā - pirmo vietu ar 29 soda minūtēm septiņās spēlēs ieņēma Mārtiņš Cipulis, kurš to dalīja ar slaveno krievu uzbrucēju Iļju Kovaļčuku, bet piektais ar 27 soda minūtēm bija Armands Bērziņš.

Kaut Latvijas izlase statistiski neielaida visvairāk vārtu salīdzinājumā ar metienu attiecību tieši šai komandai bija statistiski sliktākā atvairīto metienu attiecība - ar 180 pretinieku metieniem Latvijas izlases vārtsargi tika pārspēti 25 reizes (atvairīti 87,8% metienu). Tuvākā sekotāja bija vietu augstākajā divīzijā zaudējusī Austrija, kas ar 204 metieniem ielaida 29 vārtus (87,9%).

Latvijas izlases vārtsargs Kristers Gudļevskis, kurš devās laukumā pēdējās četrās spēlēs, ar vidēji atvairītiem 92,5% metienu kļuva par 12.labāko vārtsargu apakšgrupu turnīrā. Kaut ilgstoši pēdējais šajā statistikas rādītājā bija Edgars Masaļskis (atvairīti 80,3% metienu), beigās viņš no labāko spēlētāju saraksta tika izņemts, jo laukumā nepavadīja vismaz 40% spēles laika. Trešais Latvijas vārtsargs Māris Jučers 40 nospēlētajās minūtēs tika galā ar 83,3% metienu.

Latvijas izlase ar 170 metieniem guva 14 vārtus, realizējot 8,24% raidījumu, kas bija astotais labākais rādītājs starp visām komandām apakšgrupu turnīrā.

Piecus no šiem 14 vārtiem guva Latvijas izlases kapteinis Lauris Dārziņš, ar krievu Aleksandru Radulovu dalot ceturtā labākā vārtu guvēja titulu. Vairāk vārtu grupu turnīrā guva vienīgi Kovaļčuks (8), kā arī soms Petri Kontiola un kanādiešu zvaigzne Stīvens Stemkoss (pa - 6).

Savukārt rezultatīvāko spēlētāju sarakstā Dārziņš ar pieciem vārtiem un vienu rezultatīvu piespēli ieņēma 12.vietu, kamēr par rezultatīvāko ar 13 rezultativitātes punktiem kļuva Kovaļčuks. Kopā Dārziņš izpildīja 31 metienu pa vārtiem, kas bija lielākais skaits izlasē.

Pie sešiem rezultativitātes punktiem Latvijas izlasē tika arī Jānis Sprukts, kura kontā bija vieni vārti un piecas rezultatīvas piespēles. Viņš dalīja ceturto vietu starp labākajiem piespēlētājiem. Savukārt trešais rezultatīvākais spēlētājs ar diviem vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm bija Mārtiņš Cipulis.

Latvijas izlase realizēja trīs no 24 vairākuma iespējām, dalot 11.vietu ar Austriju. Savukārt mazākumā 31 iespējā tika ielaistas septiņas ripas, kas bija 12.sliktākais rādītājs.

Latvijas izlases mačus pasaules čempionātā vidēji apmeklēja 5744 skatītāji, sasniedzot devīto augstāko rādītāju.

Iemetienos sekmīgākais no Latvijas izlases spēlētājiem bija Vitālijs Pavlovs, uzvarot 14 no 24 iemetieniem, kuros piedalījās. Tas bija 13.labākais rezultāts turnīrā.

Lielāko spēles laiku Latvijas izlasē laukumā pavadīja Krišjānis Rēdlihs, vidēji nospēlējot 24 minūtes un 32 sekundes, bet labākos lietderības koeficients saņēma Dārziņš, Kristaps Sotnieks un Gints Meija, kuriem visiem tas bija +2.

Sacensību noslēgumā Latvijas izlase izcīnīja 11.vietu 16 komandu konkurencē.

Kā ziņots, čempionāta pirmajā mačā Latvijas izlase ar 0:6 zaudēja pašreizējai pasaules čempionvienībai Krievijai, turpinājumā ar 1:4 piekāpās ASV hokejistiem, bet trešajā mačā ar 3:5 zaudēja arī Austrijai, apdraudot izredzes palikt augstākajā divīzijā arī nākamajā sezonā.

Tomēr Latvijas līdzjutēju noskaņojums labāks kļuva pēc pagājušās ceturtdienas mača, kad ar «hat-trick» izcēlās Lauris Dārziņš, bet izlase ar 5:3 uzvarēja pagājušā gada turnīra finālisti Slovākiju, pārtraucot septiņu zaudējumu sēriju pasaules čempionāta spēlēs. Uzvaras gan neizdevās turpināt sestdien, kad svarīgā cīņā ar 0:2 tika zaudēts Vācijai. Savukārt vēl svarīgāka spēle tika aizvadīta pirmdien, kurā Latvija ar 3:1 uzvarēja Franciju, bet turnīra noslēgumā vienība ar 2:3 tikai pagarinājumā piekāpās mājiniekiem somiem.

Līdz ar to 2014.gada pavasarī Baltkrievijā Latvijas izlase 18.sezonu pēc kārtas spēlēs pasaules čempionāta augstākajā divīzijā.