Blūms: Basku zemē man salūza sirds (20)

- Šogad beidzi četru gadu ilgo karjeru «Gescrap Bizkaia» klubā Spānijā. Esi pārcēlies uz Lietuvu, kur spēlēsi jau sev labi zināmajā Viļņas «Lietuvos rytas». Kā nonāci līdz šādam variantam?

Pirms «Lietuvos rytas» līgumu piedāvāja VEF, bet es nepieļāvu domu atgriezties Latvijā vai tuvu tai. Spānijā līdz jūlijam man nekas nebija, jo tur spēlētāju tirgus sākas uz jūlija vidu. «Lietuvos rytas» man negaidot uzzvanīja un piedāvāja spēlēt tur. Viņi negribēja ilgi gaidīt - deva termiņu. Tomēr izdomāju, kāpēc ne. Piedāvāja atgriezties arī saspēles vadītāja pozīcijā. Neesmu spēlējis VTB līgā, kas ir labs variants. Komanda spēlē arī Eirolīgā, tas ir svarīgi. Līmenis daudz neatšķiras no ACB līgas. Protams, arī tas, ka būšu tuvu mājām.

Jā, arī tas. Zinu šo klubu labi, un bijušas patīkamas atmiņas. Protams, ka patīkami ir atgriezties.

- Spēlēsi kā pirmais vai otrais saspēles vadītājs. Esi par šo runājis ar komandas vadību?

Viņi grib, lai esmu pirmais, bet viss būs atkarīgs no manis paša. Otrs ir serbs. Tad jau redzēs - kā es spēlēšu, kā treneris gribēs, kādi pretinieki. Tomēr vairāk viņi mani ņēma ar domu, ka būšu pirmais saspēles vadītājs.

- Pats iepriekš esi izteicies, ka esi iedzīvojies Bilbao un kā pilsēta, tā klubs iet pie sirds. Bija grūti šķirties no Basku zemes?

Šķirties bija ļoti grūti gan man, gan visai ģimenei. Bet tas dzīvē bija ļoti labs četru gadu posms, kurš ir noslēdzies. It kā skumīgi, bet tai pašā laikā ar daudz panākumiem, iespaidiem un nekādā ziņā nenožēlo to. Teiksim tā - klubā jau visu biju izsmēlis un vajadzēja kaut kādas pārmaiņas. Biju sasniedzis visu, ko varēju. Domāju, ka viņiem atkārtot to, kas bijis, būs ļoti grūti, jo liela daļa spēlētāju ir prom. Tie bija labi četri gadi.

- Jau pieminēji Rīgas VEF, kas Jāni Blūmu izvirzīja par šīs vasaras prioritāti spēlētāju iegādē. To atklāti minēja kā Ramūns Butauts, tā Edgars Jaunups. Cik nopietni izskatīji variantu atgriezties dzimtenē?

Diezgan nopietni - apspriedāmies ar ģimeni, bet nu... Gribu pateikt lielu paldies Butautam un Jaunupam par izrādīto interesi. Taču, kā jau teicu iepriekš, man nebija mērķis atgriezties. Vēlējos noturēties ACB līgā vai kādos Eirolīgas klubos. Tad pēkšņi nāca «Lietuvos rytas», kas spēlē Eirolīgā, un gribēju vēl gadu uzspēlēt šajā turnīrā, jo tie iespaidi ir neatkārtojami. Ja esi tur spēlējis, tad gribi tikai tur, tas ir augstākais, kas Eiropā ir. Jūtos vēl spēcīgs, lai šādā līmenī spēlētu, tā ka man primārais bija tas. Tā kā «Lietuvos rytas» bija tik uzstājīgi un viņiem nebija laika gaidīt, ja es pateiktu nē, viņi manā vietā paņemtu citu. Esmu šajā klubā bijis un zinu, ka ir laba organizācija. Man tur ir daudz draugu, pazīstami spēlētāji, kluba darbinieki, pilsēta pazīstama. Domāju, ka kādreiz man VEF komandā sanāks uzspēlēt, jo tur man arī daudz draugu (smejas). Vispirms - pavadīšu šeit divus gadus, un gan jau arī VEF laiks pienāks.

- Spānijas līga ir spēcīgākā Eiropā, kur spēlē ļoti daudz labu spēlētāju, ar nopietnām 32 spēlēm. Savukārt ar «Lietuvos rytas» ir garantētas vismaz 10 spēles Eirolīgā, arī 16 spēles VTB līgā, tā ka tas pats vien būs. «Lietuvos rytas» vienmēr bijis ambiciozs klubs, un viņiem mērķis visos turnīros ir uzvarēt. Lielas līmeņa starpības nav. Ja, piemēram, «Rytas» spēlētu ACB līgā, tad būtu aptuveni sešinieka komanda. Ar VTB un Eirolīgu līmenis līdzsvarojas.

- Latvijas valstsvienība. Allaž esi rāvies, lai aizstāvētu Latvijas krāsas. Šogad izlasē tevi neredzēsim, jo esi paudis, ka jāsaved kārtībā veselība. Kas tad īsti tevi nomāc?

Vispār biju domājis, ka Lietuvas čempionāts (Eiropas čempionāts - aut.) pagājušajā gadā man būs pēdējais Latvijas izlasē. Tomēr pēdējos 15 gadus esmu pavadījis izlasē, gan jauniešu, gan pieaugušo. Nedomāju, ka man var kaut ko pārmest. Vienmēr esmu spēlējis un, protams, arī tagad par to ļoti pārdzīvošu. Tagad mēs gandrīz kopā trenējamies - esmu blakus. Mēģinu palīdzēt ar padomu. Pagājušajā gadā es satraumējos, kas arī lika par sevi manīt un arī psiholoģiski nebiju gatavs ielekt smagā darbā. Arī aiziešana no Bilbao izvērsās smagi - depresija. Bija ļoti grūti. Tas ir kā pirmā mīlestība, kad salauzta sirds (smejas). Spēlēt valstsvienībā, tomēr prasa lielu atbildību, kam šoreiz neesmu psiholoģiski gatavs - visa valsts uz tevi skatās. Pagājušajā gadā es biju kapteinis, rādot priekšzīmi.

- Un kāda būs tava un izlases saikne?

Nesaku, ka vairs nespēšu izlasē, tad jau redzēs. Tiešām domāju, ka Lietuvas čempionāts būs pēdējais. Mana vieta tukša nepaliks, jo ir kas spēlē. Viss kas var notikt, tā ka viennozīmīgu nē es nesaku.

- Pagājušajā gadā pēc, iespējams, ilgākās sezonas tavā karjerā spēlēji izlasē un nākamā sezona klubā nebija no veiksmīgākajām. Vai tas saistīts arī ar šo apstākli? Jaunāki mēs nepaliekam.

(Apdomājas) Nu varbūt arī tas. Pagājušajā gadā es tikai uz Jāņiem biju mājās un visu vasaru bija izlase, tad uzreiz atkal klubs. It kā jau pēdējos gadus nebiju traumējies, bet kaut kad veselība liek par sevi manīt. Vienmēr izliekos visos treniņos par 100 procentiem. Kā jau minēju - vieta tukša nepaliks un varbūt kādreiz izlasē vēl uzspēlēšu.