2006.gada pasaules hokeja čempionāta norisei Rīgā domātās "Multihalles" būvētāji 27.maijā prezentēs projektu, bet dienu vēlāk iemūrēs simbolisko pamatakmeni, Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē otrdien informēja valsts eksprezidents un pasaules hokeja čempionāta izpildkomitejas priekšsēdētājs Guntis Ulmanis.
"Multihalles" būvētāji nākamnedēļ prezentēs projektu un iemūrēs pamatakmeni. (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Ar celtniecības organizācijas jautājumu risināšanu esam nonākuši finiša taisnē," uzsvēra Ulmanis. "Līdz piektdienai visam ir jābūt kārtībā, jo 27.maijā SIA "Multihalle", kuras 51 procents īpašnieku ir no Latvijas, Rīgas domē iecerējusi halles projekta prezentāciju, bet dienu vēlāk notiks pamatakmens svinīga iemūrēšana." Ulmanis teica, ka līdz ar jautājumu atrisināšanu par tiesībām uz zemi un projekta apstiprināšanu Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers var sākt konkrētu darbu valdības atbalsta nodrošināšanai. Ja viss risināsies sekmīgi, tad nākamotrdien valdība varētu lemt par atbalsta sniegšanu pasaules čempionāta organizatoriem. "Esam informēti par organizatoriskā darba virzību," apakškomisijas sēdē apliecināja Šlesers. "Tikai tagad, kad ir skaidrība par zemes piešķiršanu un investoru piesaisti, varu virzīt jautājumu par valdības atbalstu pasaules čempionāta organizatoriem. Viena no atbalsta iespējām ir halles būvnieku atbrīvošana no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas. Ja halles izmaksas tiek lēstas ap 25 līdz 30 miljoniem eiro, tad varat aprēķināt, kāds būtu atbalsts. Protams, tas attiecināms tikai uz multihalles celtniecību, bet ne uz objektiem, kas tiks būvēti ap to." Ulmanis uzsvēra, ka Skanstes un Grostonas ielas rajonā pašlaik ir atbrīvoti 3000 kvadrātmetru, bet 300 kvadrātmetros jau ir iespējama konkrēta darbība. "Halles celtniecība reāli varētu sākties līdz rudenim," sacīja Ulmanis. "Ja ņem vērā, ka tās būvniecība varētu ilgt apmēram pusotru gadu, tad mēs izpildītu Starptautiskās hokeja federācijas [IIHF] nosacījumu, ka halles celtniecība ir jāpabeidz līdz 2005.gada rudenim." Viņš vēl piebilda, ka no valdības tiek gaidītas ne tikai atlaides pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, bet arī atļauja uzņēmumiem ar valsts kapitāla daļu iegādāties kādu no jaunās halles 100 ložām. Pasaulē ir pieņemts, ka šādi uzņēmumi un firmas atbalsta halles būvniecību. Taču Ulmanis nebija pārliecināts, ka ložu iegādei varētu pietikt vienīgi ar privātkapitāla ieguldījumiem. "Pašlaik Rīgas dome un Latvijas Hokeja federācija risina jautājumu par otru nepieciešamo halli," atbildot uz Sporta apakškomisijas deputātu jautājumu, informēja Ulmanis. "Tiek izskatīti divi varianti, kas saistīti ar esošo ēku pārbūvi. Hokeja halle ar 6000 skatītāju vietām varētu tapt Rīgas Sporta manēžas vietā vai arī tiktu pielāgota kāda no esošajām "Skonto" hallēm." Sporta apakškomisijas vadītājs Dzintars Ābiķis sēdes noslēgumā pauda pārliecību, ka arī turpmāk notiks šāda tikšanās ar pasaules hokeja čempionāta organizatoriem, jo "šis ir valstiski svarīgs pasākums".