Latvija uz pasaules sporta skatuves 2011

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Tūdaļ apritēs kārtējā gadskārta, kas bieži ir atskaites punkts par paveikto zināmā laika posmā. Kā ierasts, mēs, «TVNET Sports», esam izvērtējuši, mūsuprāt, svarīgākos notikumus 2011. gadā. Latvija sportā uz pasaules fona ir stipra, par ko rūpējušies mūsu sportisti plašās zemeslodes ārēs. Par mūsējiem dzird un runā, dzirdēs un runās, jo ir pamats.

«Lokomotiv» traģēdija

Diemžēl aizejošā gada notikumu tops jāsāk ar gaužām tumšas nokrāsas vēsti. Kurš gan neatminas septembra sākumā traģisko aviokatastrofu pie Jaroslavļas, kad bojā gāja viss «Lokomotiv» hokeja klubs, tajā skaitā mūsu «dzelzs vīrs» Kārlis Skrastiņš. Par šo nelaimi daudz runāja visā pasaulē, un tās sekas iespiedīsies vēsturē uz ilgiem jo ilgiem laikiem. Dzīvību negaidīti vienā mirklī zaudēja cilvēki, kas bija ne tikai hokejisti, bet arī tēvi, izcilas personības un paraugi jaunajiem sportistiem.

«Es viņu pazīstu kā ļoti nopietnu, mērķtiecīgu puiku, kas gribēja kaut ko sasniegt - īsts profesionālis,» leģendāro latviešu aizsargu raksturo visautoritatīvākais Latvijas sporta ārsts Jānis Kvēps, kurš Kārli pazina kopš deviņdesmito gadu sākuma.

7. septembris noteikti ir pasaules sporta visdrūmākais notikums šajā gadā. Tā nozīmību mūsu mājās apliecināja fakts, ka uz «Arēnu Rīga» no viena no visu laiku izcilākajiem pašmāju hokejistiem devās atvadīties tūkstošiem cilvēku, sērojot par būtiska posma iztrūkumu Latvijas sportā. Savus tautiešus neskaitāmi tūkstoši pieminēja arī Slovākijā, Čehijā, Krievijā, Kanādā un cituviet.

Jaroslavļas «Lokomotiv» hokeja klubs un Kārlis Skrastiņš
Jaroslavļas «Lokomotiv» hokeja klubs un Kārlis Skrastiņš Foto: LETA

Martina Dukura fenomens

Visās skeletona sacensībās, kurās 2011. gadā piedalījās Martins Dukurs, viņš bija pārliecinošs favorīts. Nepameta sajūta, ka siguldietis konkurē tikai ar sevi, jo vairākos Pasaules kausa izcīņas posmos, pasaules čempionātā un Eiropas meistarsacīkstēs mūsējā pārsvars bija tik iespaidīgs pār pārējiem, ka atlika noskaidrot vietu sadalījumu, sākot ar sudrabu. Vācijas, Krievijas un citu lielvalstu sportisti uz Martinu raugās ar baltu skaudību, skeletonā viņu vērtējot visaugstāk.

Kaut arī aizejošais gads Martina karjerā ir visveiksmīgākais, viņš nedomā samierināties ar sasniegto un tiecas pretī jaunām virsotnēm. «Mērķus stādu tikai augstākus un mēģināšu tiekties uz to labāko,» pirms 2011./2012. gada sezonas sarunā ar TVNET teica Latvijas ziemas sporta veidu spožākā zvaigzne. Profesionāla attieksme, mērķtiecīgs darbs ir acīmredzama panākumu atslēga. Arī šā gada nogale nav izņēmums - labāka skeletonista par Martinu šobrīd pasaulē nav.

Veiksmīgi sacensībās piedalījies arī Martina vecākais brālis Tomass Dukurs, kura veikums pavisam noteikti ir ievērības cienīgs. Taču būsim godīgi - Tomass paliek brāļa ēnā, kas ir vienīgi Martina nopelns.

Noticēt sev līdz pēdējam - Ineta Radeviča

Ir jāprot izcili sagatavoties tieši sezonas svarīgākajam startam. Šo māku jau vairākkārt ir apliecinājusi mūsu vieglatlēte Ineta Radeviča, kura augustā pasaules čempionātā Tegu (Dienvidkoreja) tāllēkšanas sektorā ar pēdējo mēģinājumu izcīnīja bronzas medaļu. Viņa kļuva par pirmo sportisti Latvijā, kas mūsu valsts neatkarīgajā vēsturē ieguvusi godalgu pasaules čempionātā šajā sporta veidā.

Visu sezonu Radeviča «klusēja», taču gada nozīmīgākajās sacensībās pēkšņi «izšāva». Retais gaidīja, ka uz Latviju atceļos medaļa tieši no kādas no mūsu daiļā dzimuma pārstāvēm. Vairāk tika cerēts uz mūsu šķēpmetējiem, bet patīkamu pārsteigumu sagādāja tieši Ineta. Gadu iepriekš viņa pārsteidza Eiropu, kļūstot par sportisti, kas vistālāk aizlēca Vecā kontinenta meistarsacīkstēs.

2012. gada vasara būs pēdējā Radevičas karjerā. Viņa savas sportistes gaitas beigs pēc Londonas olimpiskajām spēlēm, kurās sapņo par medaļu. Lai izdodas!

Rudņevs turpina terorizēt aizsardzības un vārtsargus

Uz viena viļņa jau ilgāku laiku turas šā brīža skaļākais vārds Latvijas futbolā Artjoms Rudņevs. Daugavpilietis ir īsts bieds pretinieku vārtsargiem Polijas augstākās līgas čempionātā, kad pretī kādai no komandām stājas Poznaņas «Lech». Latvijas valstsvienības uzbrucējs šosezon jau četrreiz guvis «hattrick», labojot nacionālā čempionāta rekordu. Viņš ir turnīra pārliecinoši labākais snaiperis, kas nav palicis nepamanīts ārpus Polijas robežām. Pa laikam masu medijos «uzpeld» ziņas, ka talantīgo Latvijas futbolistu vēlas nozvejot kāda lielāka «zivs». Dzirdētas dažādas baumas, taču pagaidām Rudņevs turpina sist bumbas sāncenšu vārtos «Lech» labā. Var jau būt, ka Rudņevs Polijas čempionāta līmeni īsā laikā jau paspējis pāraugt un ir gatavs kāpt augstāk.

Šis gads 23 gadus vecajam futbolistam bija zīmīgs arī Latvijas izlases kontekstā, jo viņš beidzot atvēra kontu valstsvienībā, gūstot vārtus 2012. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēlē, kad mūsējie, savu līdzjutēju atbalstīti, oktobrī ar 2:0 pieveica Maltas komandu.

Artjoms Rudņevs
Artjoms Rudņevs Foto: LETA

Nākotnes cerība

Latvija tradicionāli ir slavena ar saviem šķēpmetējiem - paaudzes iet, bet tendences paliek. Par tām nu sācis gādāt mūsu jaunais talants Zigismunds Sirmais, kurš īsā laikā laboja desmit gadu vecu pasaules junioru rekordu un vēlāk pārspēja pats sevi, latiņu paceļot vēl augstāk. 84,69 metri ir atzīme, kuru junioru vecumā pasaulē ir sasniedzis vienīgi Latvijas sportists.

Sirmais mūsu ziemeļu kaimiņu zemē Igaunijā šogad kļuva par Eiropas U-20 čempionu, bet martā viņš tika nosaukts par Eiropas labāko vieglatlētu vīriešu konkurencē. Viņš neslēpj, ka plāno pārspēt Vadimam Vasiļevskim piederošo Latvijas rekordu (90,73 metri) un sāk briest Londonas olimpiskajām spēlēm, kurās cer sasniegt finālu. 19 gadus vecajam sportistam ir potenciāls, lai nākotnē kļūtu par vienu no spēcīgākajiem šķēpraižiem pasaulē.

Zigismunds Sirmais
Zigismunds Sirmais Foto: Andris Gertsons, www.liepajniekiem.lv

Cīnītāju komanda

Gados jaunā un Eiropas čempionātos mazpieredzējusī Latvijas nacionālā basketbola komanda Eiropas meistarsacīkstēs Lietuvā cīnījās bez uzvarām, tomēr ar patiesu cīņassparu iemantoja līdzjutēju simpātijas. Mūsējie spēkojās ļoti spēcīgā apakšgrupā un ne reizi piecos mačos necieta bezierunu zaudējumu, liekot krietni panervozēt vairākām Eiropas basketbola lielvalstīm.

Divās spēlēs (Vācija un Izraēla) Ainara Bagatska vadītā vienība bija par mata tiesu no panākuma, taču veiksmes un pieredzes trūkums liedza Šauļu arēnu pamest paceltām rokām. Reti kurš atļāvās izteikt negatīvu kritiku par basketbolistu rādīto spēli, jo katrs spēlētājs sev atvēlētajā laikā cīnījās pēc labākās sirdsapziņas, kā arī to kā ļāva meistarības pakāpe.

Atzinīgi mūsu puišu startu Eiropas čempionātā novērtēja Latvijas Basketbola savienības (LBS) valde, kas atzīmēja komandas attīstības pozitīvo dinamiku. Vēlāk loģisks solis no basketbola vadības puses bija sekojošais piedāvājums Bagatskim turpināt darbu ar izlasi.

Komandai bija izteikts līderis kā laukumā, tā ārpus tā - Jānis Blūms. Aizvadījis smagāko un garāko sezonu klubā (Bilbao «Gescrap Bizkaia», Spānija) savā karjerā, saldenieks pēc labākās gribas steidzās palīdzēt izlasei. Tā mūsu komandas vispieredzējušākais spēlētājs rīkojies allaž, norādot uz patriotiskām jūtām pret Latvijas uzrakstu uz krūtīm.

Foto: AP/Scanpix

Šiciem pasaules bronza

2010. gada Vankūveras olimpiskajās spēlēs izcīnītā sudraba medaļa Latvijas kamaniņu braucējiem brāļiem Andrim un Jurim Šiciem nebija nejaušība. Iepriekšējās sezonas sākumā no viņiem kā olimpiskajiem vicečempioniem tika gaidīts vairāk, jo ieņemtās vietas Pasaules kausa izcīņas posmos cerības uz augstām pozīcijām pasaules čempionātā neviesa. Tomēr kritiku par neizteiksmīgo startu siguldieši atspēkoja janvāra beigās notiekošajās pasaules meistarsacīkstēs, kad Itālijas pilsētā Čezānā Latvijas divnieks izcīnīja bronzas medaļas. Pēc tam Šici izcīnīja trešo vietu priekšpēdējā posmā Pasaules kausa izcīņas ietvaros, bet sezonu ar piekto vietu noslēdza dzimtajā pilsētā Siguldā.

Vasaras sākumā Juris Šics cieta autoavārijā, un ārsti prognozēja, ka karjerai būs jāliek punkts, tomēr pats sportists tā nedomāja, jau pēc neilga brīža kaļot nākotnes plānus kamaniņu sportā.

Andris un Juris Šici
Andris un Juris Šici Foto: REUTERS/SCANPIX

Rīgas «Dinamo» atkal «iekož» varenākam

«Dinamo» komanda ir ar vienu no mazākajiem budžetiem Kontinentālajā hokeja līgā (KHL). Tajā pašā laikā tā ir viena no neprognozējamākajām vienībām, kura spēj apspēlēt klubus no paša augstākā plaukta, kā arī zaudēt šķietami ņemamajiem sāncenšiem. 2010./2011. gada sezonā Rīgas «Dinamo» slovāku speciālista Jūliusa Šuplera vadībā sasniedza kāroto, trešo gadu pēc kārtas iekļūstot izslēgšanas spēlēs, kur parūpējās par skaistiem hokeja svētkiem.

Cīņā par Gagarina kausu rīdziniekiem pirmajā kārtā pretī nāca tā brīža Latvijas valstsvienības treneru Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenētā Maskavas «Dinamo», kas regulārajā čempionātā bija otra spēcīgākā komanda Rietumu zonā. Šā dueļa favorīte bez šaubām skaitījās Krievijas komanda, taču uz papīra ir viens, bet cīņa laukumā pavisam kas cits.

Lieki bilst, ka šis duelis ir ar īpašu zemtekstu, kur papildu motivācija nebija nepieciešama kā vienai, tā otrai komandai. Raugoties no malas, likās, ka sezonu vairāk tomēr vēlas turpināt Rīgas dinamieši, kuri, savu līdzjutēju dzīti uz priekšu, spēja pārspēt Znaroka un Vītoliņa padotos, sešās spēlēs gūstot virsroku 4-2. Visu pulveri «Dinamo» izšāva spēlēs ar maskaviešiem, un nākamajai kārtai pret Jaroslavļas «Lokomotiv» nepietika ne svaiguma, ne spēka.

Rīgas "Dinamo" hokejisti
Rīgas "Dinamo" hokejisti Foto: Kaspars Volonts/TVNET

Apinis labo pašam piederošos pasaules rekordus

Aigars Apinis janvārī pasaules paraolimpiskajā čempionātā Kraistčērčas pilsētā Jaunzēlandē sasniedza jaunu pasaules rekordu diska mešanā, kļūstot par divkārtēju sacensību čempionu. Pirms tam viņš tajās pašās sacensībās ieguva pasaules čempiona titulu lodes grūšanā, labojot sev piederošo rekordu.

Paralimpiskajām spēlēm viņš kvalificējās ne tikai pats, bet arī izcīnīja vietu tajās vēl trim mūsu vieglatlētiem.

Mūsu sportists no Jaunzēlandes atgriezās ar divām zelta medaļām un diviem pasaules rekordiem, kas mazajai Latvijai uz pasaules fona ir milzīgs sasniegums. Tūdaļ pēc atgriešanās dzimtenē Apinis atzina, ka ilgi uz lauriem netaisās gulēt un jau pēc neilga brīža sāks gatavoties nākamajām nopietnajām sacensībām. Arī nākamgad Londonas paraolimpiskajās spēlēs viņš būs viens no galvenajiem favorītiem uz uzvaru diska mešanas un lodes grūšanas sektoros.

Pļaviņš un Šmēdiņš - stabili pasaules elitē

Latvijas pludmales volejbola duets Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš šovasar apliecināja, ka pieder pasaules elitei. Viņi aizvadīja stabilu sezonu, bieži ieņemot augstas vietas Pasaules kausa izcīņas, «Grand Slam» posmos. Ar latviešiem kā nopietnu spēku rēķinās ikviens cits pāris.

Eiropas čempionātā Pļaviņš/Šmēdiņš izcīnīja dalītu piekto vietu, kas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsējie ir starp kontinenta labākajiem duetiem. Vēl pirms tam šā brīža labākie pludmales volejbolisti Latvijā ieguva ceturto vietu pasaules čempionātā Romā, sīvā cīņā par bronzas godalgām piekāpjoties spēcīgam Vācijas duetam.

Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš
Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš Foto: cev.lu

Štromberga atgriešanās

Viens no karjeras smagākajiem gadiem izvērsās pirmajam olimpiskajam čempionam BMX riteņbraukšanā - Mārim Štrombergam, kas pagājušajā gadā piedzīvoja sāpīgu kritienu. Pēc tam viņam bija ilgs ārstēšanās un rehabilitācijas process, lai sadziedētu savainoto roku. Māris sacensībās pēc vairāk nekā pusgadu ilgas pauzes atgriezās, izcīnot trešo vietu Amerikas Riteņbraukšanas asociācijas (ABA) čempionāta posmā, bet pasaules čempionātā viņš jau iepriekš iegūtajām divām zelta godalgām pievienoja sudrabu.

Pats sportists pēc starta pasaules čempionātā atzina, ka nebija īsti gatavs sacensībām, taču viņš stājās uz starta līnijas, lai varētu iepriecināt savus līdzjutējus un atbalstītājus, kuri Štrombergam nav tikai Latvijā vien. Valmierietis sezonas laikā bieži kāpa arī uz goda pjedestāla prestižajās ABA sacensībās.

Māris Štrombergs
Māris Štrombergs Foto: Patrick Nugent

Gulbis no ASV atved vēl vienu ATP trofeju

Viņš ir viens no vispretrunīgāk vērtētajiem sportistiem Latvijā. Ir tādi, kas viņu straujā rakstura dēļ nevar ciest ne acu galā, un ir tādi, kuri raugās uz sasniegumiem laukumā, pieverot acis uz privāto dzīvi. Lai tur vai kā, bet Latvijas tenisā šobrīd labāka spēlētāja par Ernestu Gulbi nav un, visticamāk, tuvākajā laikā nebūs. Jau ilgāku laiku ierasts, ka 23 gadus vecais sportists regulāri spēlē «Grand Slam» pamatturnīros, nemaz nerunājot par zemākas kategorijas sacensībām. Tieši pateicoties jūrmalniekam, teniss mūsu valstī vairojis popularitāti un šobrīd ir starp populārākajiem sporta veidiem. Interesi par tenisu Gulbis ir pacēlis ievērojami.

Šā gada ievadā Gulbis ATP rangā pakāpās uz 21. pozīciju, un cik tur trūka, lai iekļūtu pasaulē labāko divdesmitniekā. Kaut arī viņš noslīdēja par 40 vietām, Gulbis šovasar Losandželosā virs galvas pacēla savu otro ATP vienspēļu uzvarētāja kausu, triumfējot «Farmers Classic» sacensībās, finālā uzvarot TOP desmit tenisistu, mājinieku Mārdiju Fišu. Pēdējo divu gadu laikā Gulbis pāri okeānam pārvedis pa titulam.

Ernests Gulbis
Ernests Gulbis Foto: AFP/LETA

P.S. Aktuālos gada notikumus motorizētajos sporta veidos apkopojusi «TVNET Auto» nodaļa.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu