Ziemas sala un sniega trūkuma dēļ apdraudēta divu Eiropas kausa posmu snovbordkrosā norise Cēsu tuvumā esošajā slēpošanas un atpūtas parkā «Ozolkalns», TVNET informēja «Mediju tilta» sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Lakšēvics.
Apdraudēta Eiropas kausa izcīņas snovbordkrosā norise Latvijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sacensību norise ir paredzēta šā gada 28. un 29. janvārī.
Pagājušogad pirmo reizi Latvijā, Ozolkalna slēpošanas trasē, norisinājās Eiropas kausa posms snovbordkrosā. Ne vien paši sacensību dalībnieki, bet arī Starptautiskā slēpošanas federācija (FIS) atzinīgi novērtēja profesionalitāti, ar kādu tika noorganizēts Latvijas vēsturē pirmais Eiropas kausa posms snovbordkrosā.
FIS īpaši uzsvēra sacensību rīkotāja augsto līmeni sacensību organizēšanā, kas arī kalpoja par pamatojumu 2012. gadā Latvijai piešķirt jau veselus divus posmus Eiropas kausa izcīņā snovbordkrosā.
«Kaut arī Latvijas ierindošana līdzās tādām kalnu lielvalstīm ar senām slēpošanas tradīcijām kā Šveice, Austrija, Itālija, Francija, Norvēģija u.c. ir milzīgs sasniegums un pagodinājums, sala un sniega trūkuma dēļ esam spiesti domāt par sacensību atsaukšanu,» skaidro viens no sacensību organizētājiem un Ozolkalna valdes priekšsēdētājs Ģirts Kaļķis. «Valsts mūs finansiāli neatbalsta, prestižo sacensību organizēšanā ieguldām lielākoties savu naudu, bet diemžēl laika apstākļus ietekmēt nevaram. Vēlamies pateikties Amatas un Cēsu novadu pašvaldībām, kas mūs atbalstīja šo sacensību organizēšanā. Kaut tā ir maza daļiņa no sacensību izmaksām, tomēr jūtamies ļoti gandarīti, ka kāds novērtē mūsu veikumu.» Kaļķis cer, ka sniega trūkuma dēļ slēpošanas sezonu varēs atklāt 18. janvārī.
Eiropas kauss ir otrās spēcīgākās sacensības snovbordkrosā aiz Pasaules kausa, ko pārstāv Eiropas vadošie snovbordisti gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē.
Snovbordkross ir viena no snovborda disciplīnām, kas kopš 2006. gada ir iekļauta ziemas Olimpisko spēļu programmā. Uz starta vienlaikus stājas četri vai seši sportisti, kas cenšas pēc iespējas ātrāk izbraukt trasi, kas tiek veidota ar virāžām un dažādiem šķēršļiem. Ātruma nodrošināšanai tiek izmantota kalna nogāze un dažādi dabīgi vai mākslīgi būvēti trases elementi.
Pārvarot šķēršļus, pieredzējuši sportisti traucas no kalna ar ātrumu, kas var sasniegt pat 70-80 km/stundā, un lēcieni trasē var būt līdz pat 30 metrus tāli.