Ar divdesmit minūšu nokavēšanos vakar ar reisu no Prāgas mājās atgriezās U-20 izlases basketbolistes, kuras svētdien vakarā Eiropas čempionātā izcīnīja bronzas medaļas. Basketbolistes ir pirmā sporta spēļu komanda Latvijas atjaunotās neatkarības laikā, kas izcīnījusi kādu medaļu komplektu.
Nogurušas, bet laimīgas (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Visu par jaunatnes basketbolu zinošajam Imantam Pļaviņam savā apsveikuma runā ilgi nebija jāmeklē pareizie vārdi – viņaprāt, izcīnītās bronzas medaļas esot likumsakarība. Šīs izlases kodols kopā turoties jau kopš 2000. gada, un šajā laikā jau ir paspēts iepazīt Eiropas basketbola ķēķa gaišo pusi. Toreiz, pirms pieciem gadiem, pavisam mazas meitenes esot aizbraukušas uz turnīru Zviedrijā un visus pretiniekus apspēlējušas ar iespaidīgu rezultātu. Pēc tam sekojuši vēl vairāki turnīri, kuros pretinieces atstātas ar gariem deguniem, bet pirmās domas par to, ka no šā gadagājuma basketbolistēm pēc pāris gadiem varētu sagaidīt kaut ko taustāmu, radušās 2001. gada Eiropas kadetu čempionātā, kad jauniņās latvietes izcīnījušas piekto vietu. No tā laika sastāva līdz bronzas komandai tikušas septiņas spēlētājas: Elīna Zīke, Dina Pīterniece, Līga Alpe-Lūka, Lāsma Jēkabsone, Liene Bernsone, Santa Dreimane un Anita Teilāne. Starp citu, toreiz par Eiropas čempionēm kadetēm kļuva Francijas izlase, kas svētdien, kļuvusi četrus gadus vecāka, uzvarēja arī U-20 čempionātu. Grieķietes, kas tika uzvarētas finālspēlē par trešo vietu, 2001. gadā bija tikai vienpadsmitās, bet mūsējo pāridarītājas pusfinālā kadetu vecumā nemaz netika līdz finālturnīram.
Diemžēl apsveicēju nebija daudz. Līdz ar neiztrūkstošajiem radiem un draugiem bronzas meitenes uz lidostu sagaidīt bija atbraukuši tikai basketbola funkcionāri. Bija plānota arī Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ierašanās, taču saprotama ir viņas aizņemtība. Tas netraucēja viņai atsūtīt oficiālu apsveikumu, kas arī tika nolasīts. Arī valsts premjers Aigars Kalvītis bronzas meitenēm veltīja laiku, nosūtot savu apsveikuma runu. Kāpēc uz šo sagaidīšanu nebija ieradušās augstākās sporta amatpersonas, tas lai paliek viņu pašu ziņā. Tā arī veidojas attieksme pret sieviešu basketbolu... Vien atliek cerēt, ka valsts uzskatīs par goda lietu piešķirt izlasei par trešo vietu pienākošos 30 tūkstošu latu lielo prēmiju, taču kārtības ruļļos ir ierakstīts viens viltīgs vārdiņš – līdz 30 tūkstošiem.
Ticība, ka Latvijas izlase var izcīnīt čempionāta medaļas, izlases galvenajam trenerim Aināram Čukstem radusies pēc aizvadītajām trīs spēlēm pirmajā kārtā, kurā tika izcīnītas divas uzvaras un pareizi nospēlēts zaudētajā mačā pret Ukrainu.
"Noteikti grūtāk bija aizkļūt līdz medaļu dalīšanai, un šoreiz apstākļi sakrita tā, ka izcīnīt pašas medaļas bija krietni vieglāk. Ka varam iekļūt trijniekā, noticējām jau čempionāta otrajā dienā, kad bijām iekļuvuši labāko astoņniekā."
"Pēdējā mačā visgrūtākās bija pirmās minūtes. No rezervistu soliņa varēju just, ka meitenes ir ļoti uztraukušās, brīžiem pat šķita, ka viņas nesaprot, kas jādara. Par laimi, jau līdz pirmās ceturtdaļas beigām izdevās savaldīt emocijas, un, kad spēlētājas bija pārvarējušas šo psiholoģisko diskomfortu, viņas vairs nebija apturamas," finālspēles par trešo vietu pirmās minūtes atceras izlases trenere un menedžere Ieva Tāre.