Lielā sporta kriminālais ekskluzīvisms (6)

Nav noslēpums, ka Latvijai kriminālajā jomā ir cieša saistība ar Krieviju. Joprojām gan Latvijā, gan citviet pasaules lielāko pilsētu centros regulāri nodārd sprādzieni, kriminālās pasaules autoritātes cīnās par ietekmes zonām, bet no valsts kasēm nezināmā virzienā pazūd miljoniem latu. Sportisti, vairākums gan bijušie, pateicoties savam fiziskajam pārākumam, milzīgajām darba spējām, tehniskajām iemaņām, ieņem augstas vietas, un bieži vien viņu ietekme konkrētā teritorijā ir neierobežota. Vislielākā varbūtība nonākt kriminālajā pasaulē ir tiem, kuri pēc traumām nespēj pilnvērtīgi atgriezties ja ne sportā, tad dzīvē. Viņu godkāre vairs nevar iztikt bez lielas naudas, lielās skatuves, sabiedrības uzmanības, un visai bieži tiek izvēlēts kriminālais ceļš. Tas sākumā ir skaists un daudzsološs, bet ved uz "nekurieni". Ne tikai "The Guardian" bija šokā Deviņdesmito gadu pašās beigās, gadu pēc Krievijas vieglatlētes, 25 gadus vecās Nātālijas Ciganovas sudraba medaļas izcīnīšanas Eiropas 26. čempionātā 800 metros, viņu intervēja britu laikraksts "The Guardian", un ilgstošajā sarunā atklājušās pārsteidzošas lietas, kas saistījās gan ar pašu sportisti, gan kriminālo elementu ietekmi Krievijas sportā. Toreiz plašāka publika uzzināja, ka 1997. gadā Maskavā bijuši 77 000 krimināllietu saistībā ar sportistiem un sporta funkcionāriem. Tie bija noziegumi, kuros cietuši šīs nozares pārstāvji gan fiziski, gan materiāli. Nepaveicās arī vienai no tolaik vadošajām Krievijas skrējējām Natālijai Gorelovai, kura cieta no Krievijas kriminālo elementu noziedzīgās darbības. Pēc kārtējās uzvaras viņa nesteidzās vis saņemt apsveikumus, bet gan metās uz viesnīcu sazvanīt tuviniekus, lai pārliecinātos, ka viņiem nekas nekait. Tajā laikā nepaveicās arī Maskavas "Spartak" komandas kapteinim Andrejam Tihonovam, kurš bija ne tikai spartakiešu, bet visas valsts "spīdeklis" savā sporta veidā. Kriminālie elementi izprovocēja viņu, kad viņš vadīja savu džipu, ar nolūku nolaupīt dēlu un iegūt izpirkšanas maksu. Pēc incidenta sportists teica: - Es vēlos tikai vienu - lai es un manas ģimenes locekļi būtu drošībā. Par savu ģimeni nevaru būt drošs nevienu dienu. Es vēlos dzīvot Krievijā, bet vai šādos kriminālos apstākļos tas maz iespējams? Gadsimtu mijā cieta arī pasaules čempiones daiļslidošanā, bet tagad šova zvaigznes Marijas Butirskas jaunākā modeļa BMW automašīna: - Kad devos no kārtējā treniņa, mašīnu atstāju pie mājas. Kaimiņi skaidri redzēja, kā divi vīrieši pienāca pie manas mašīnas, un pēc kāda brīža tā eksplodēja. Es varu būt pateicīga Dievam, ka tajā brīdī pati neatrados tajā, - pēc notikušā teica daiļslidotāja. Tā vēl var minēt daudz piemēru - handbolistu Aleksandru Škļarovu, Moldovas futbola izlases kapteini Aleksandru Kurtani, vieglatlēti, divkārtējo olimpisko čempioni skriešanas vidējās distancēs Svetlanu Masterkovu un pasaules čempionu augstlēkšanā Vjačeslavu Voroņinu. Daudzi no Krievijas sportistiem izvēlas dzīvot ārzemēs, un ne tāpēc, ka tur ir labāk, bet drošāk - gan. Interesants fakts, ka ne Latvijā, ne Krievijā sportistu ienākumi netiek publiskoti. Tam izskaidrojums ir viens - bailes par sportistu drošību un "caurspīdīgums", tas ir, nevēlēšanās godīgi maksāt nodokļus. Civilizētā pasaulē, uz kādu mēs tiecamies, interesenti var bez problēmām uzzināt summas, kuras ik sezonu tiek izmaksātas NHL vai NBA pārstāvjiem. Ja par padomju laikiem, tad nekādu problēmu, jo savulaik Krievijas olimpiskās komitejas prezidents Vitālijs Smirnovs bez liekas mudināšanas minēja padomju laika sportistu ienākumus. Toreiz "Goskomsport" labprātīgi maksājusi 4600 tā dēvētās personālās stipendijas PSRS sporta elites pārstāvjiem. Katras stipendijas lielums bijis 500 padomju rubļu ik mēnesi. Summa atbildusi rajona pirmā partijas sekretāra vai PSRS Zinātņu akadēmijas locekļa mēneša darba samaksai. Nauda, laupīšanas un šaušanas futbolā Traumas dēļ nespēlējošais Verons bija viens no pirmajiem futbolistiem, kuru pēc "Chelsea" kluba iegādāšanās nopirka Krievijas miljardieris Romans Abramovičs. Tas pats Abramovičs, kurš, peļņas un, galvenais, drošības apsvērumu vadīts, nolēma pamest Krieviju. Pirms dažām nedēļām gadījās tā, ka jau minētajam Anglijas premjerlīgas kluba "Chelsea" spēlētājam, argentīniešu futbolistam Huanam Sebastjanam Veronam viņa mājas aplaupītājs draudēja ar mačeti, un noziedznieku neiztraucēja arī citu cilvēku klātbūtne. Verons pelnīja lieliski, jo viņa alga ir aptuveni 75 000 mārciņu jeb 70 000 latu nedēļā. Laupīšanas brīdī 28 gadus vecais Verons savā luksusa mājā Londonas dienvidos bija kopā ar draudzeni un vēl sešiem cilvēkiem. Laupītāja guvums izrādījās juvelierizstrādājumi vairāku desmitu tūkstošu latu vērtībā. Vēlāk uz aizdomu pamata par šā nozieguma izdarīšanu policija arestēja kādu 35 gadus vecu vīrieti, kuram izvirzīja apsūdzību par laupīšanu. Savukārt kādu Čīles amatieru futbola kluba uzbrucēju spēles beigās pēc viņa gūtajiem uzvaras vārtiem sašāvis pretinieku komandas spēlētājs. "Bandera" futbolists Els Rulo mača pēdējā minūtē guva uzvaras vārtus, tomēr ilgi par savas komandas panākumu priecāties lemts viņam nebija - pretinieku vienības spēlētājs izvilka zem krekla noslēpto pistoli un trīs reizes izšāva uz vārtu guvēju, trāpot tam plecā. No asākas izjūtas alkstošiem tēvaiņiem Milānā nespēja izvairīties Itālijas futbola izlases un Milānas "Inter" uzbrucējs Kristians Vjeri, kad nezināmi noziedznieki ar degbumbām apmētājuši viņam piederošo restorānu. Hokejisti dalās un sūdzas Izrādījās, ka Gorbačova "atkusnis" un bijušās padomijas sportistu nokļūšana ārzemēs viņus un viņu ģimenes nepasargāja no mafijas ietekmes. Šķiet, ka visvairāk no tā cieta NHL spēlējošie hokejisti. Savulaik "WGBH/Frontlaine" publicēja interviju ar Kikiašvili, kuru turēja ne tikai aizdomās par saistību ar naudas izspiedējiem, bet uzskatīja par vienu no kriminālās pasaules līderim. Intervijā gan Kikiašvili atzīst, ka ap Krievijas hokeja klubiem un to spēlētājiem grozoties daudz kriminālo elementu, taču nekas pretlikumīgs neesot manīts. Viņš melo, jo, pēc ASV Socioloģijas institūta datiem, 40 valsts iestāžu un 66 procenti komerciālo struktūru Krievijā ir saistītas ar kriminālo pasauli. Mafija kontrolē 35 000 biznesa struktūru, toskait 400 banku un 1500 valsts iestāžu. Vēl astoņdesmito gadu vidū šajā valstī 33 procenti bija "kriminālais kapitāls", bet 1995. - pat 50! Saistībā ar hokeju īstenība ir nedaudz citāda, jo daudzas šīs valsts hokeja zvaigznes ir cietušas, tostarp Pāvels Burē, Aleksejs Žitņiks, Vladimirs Malahovs un Aleksandrs Mogiļnijs. Pēdējais pat bija spiests lūgt CIP palīdzību savu ienākumu nosargāšanā. Pēc ekonomistu aprēķiniem, summas, no kurām nācies šķirties spēlētājiem, ir no 10 līdz pat 60 procentiem no viņu nopelnītā. Šajā sakarībā arī valsts savas nevarības un nesakārtotās likumdošanas dēļ savai kasei zaudēja vairākus desmitus miljonu ASV dolāru transfēra vai pārejas naudas par saviem hokeja talantiem. Pirms gadiem 20 pasaulē vēl nezināja, ko nozīmē krievu kriminālais termins "kiša", bet tagad eksperti spiesti atzīt, ka krievi vai izceļotāji no bijušās PSRS sen apsteiguši pasaulē pazīstamus kriminālos grupējumus - itāļu un amerikāņu "Cosa nostra", Kolumbijas narkotirgoņu karteļus, Maiami gangsterus, Sicīlijas mafiju, Japāņu "Yakuza" un ķīniešu "Triads". "Taivančiks" sakārto jautājumus Pēdējais lielākais korupcijas skandāls vēl nav rimis saistībā ar 2002. gada Soltleiksitijas olimpiskajām spēlēm, kad pirmo reizi šo spēļu vēsturē daiļslidošanā divi pāri saņēma zeltu - Krievijas pāris Jeļena Berežnaja/Antons Siharulidze, kā arī franči Marina Aņisina/Gendals Peizerē. Pie visa vainīgs bija 53 gadus vecais aziātiskas izcelsmes Taivančiks jeb Alimžans Tahtahunovs, kurš ir izceļotājs no PSRS un ar Izraēlas pilsoņa pasi mīt Francijā. Taivančiks jau ilgi pirms olimpiādes bija apsolījis izceļotājai no Krievijas Marinai Aņisinai nodrošināt uzvaru Soltleiksitijā. Savukārt sportiste publiski apgalvojusi, ka olimpiskais zelts būšot viņas, ja arī nāktos slidojuma laikā nokrist uz ledus…Viņi bijuši labi pazīstami, un, kā atklājies, par attiecīgu samaksu savulaik palīdzēts arī citiem sportistiem, ja ne tieši uzvarēt vienās vai otrās sacensībās, tad izsisties gan. Pēc šā gadījuma, kurā izmeklēšana vēl turpinās, nācās atzīt, ka ne tikai graciozā daiļslidošana, bet visas olimpiskās kustības gaišie ideāli ir pamatīgi iedragāti. Olimpiādē Tahtahunovs izpelnījās "komplimentus" no ASV kriminālpolicijas pārstāvjiem, jo bildēs bija redzams ar Maratu Safinu, Pāvelu Burē un pieminēto Marinu Aņisinu. Amerikāņu vienveidība ASV, pateicoties likumdošanas sakārtotībai un drošības pasākumiem, kriminālās lietas vairāk saistītas ar NBA, NFL, NHL un boksu. Tie galvenokārt ir sporta veidi, kur piedalās tumšādainie atlēti. Protams, ir viens spilgts izņēmums - Maiks Taisons. Galvenie krimināli sodāmie pārkāpumi ir izvarošanas, kā arī narkotiku lietošana un izplatīšana. 2003. gadā skaļākās lietas saistījās ar slepkavībām, kuras veica amerikāņu futbola spēlētājs Rejs Lūiss un Braiens Bledess. Otra lielāko rezonansi ieguvusī krimināllieta bija saistībā ar NBA basketbolistu Kobi Braientu par izvarošanu. Nepatikšanas par niekošanos ar pulverīti sanāca arī labam mūsu Raimonda Miglinieka paziņam no ASV studentu basketbola laikiem Damonam Stoudamikram, kurš pārstāvēja Portlendas "Trail Blazers". Pie viņa lidostā ar metāla detektoru tika atrasta alumīnija folijā ietīta marihuāna. Bēdubrāļu sarakstu turpina Vašingtonas "Wizards" pārstāvis Džerijs Stokhouss, kuru par narkotikām arestēja pērnā gada jūlijā. Problēmas radās arī kādreizējai koledžu basketbola zvaigznei, Beilora universitātes studentam Patrikam Čārltonam Dotsonam, par kolēģa Deneja slepkavību, kuram šis negadījums liedza sportisko karjeru turpināt NBA. Amerikāņi veikuši pētījumu par traumām bagātākajiem sporta veidiem (pēc "Sports and Recreation") un secinājuši, ka 90 procentiem bokseru ir galvas un psihes traumas, bet no 65 līdz 80 procentiem profesionālo amerikāņu futbola spēlētāju ir visdažādākās muskuļu, saišu un kaulu traumas. Viņus pamatīgi uztrauc tas, ka pēc tādām traumām bieži vien ceļš atpakaļ uz lielo sportu ir liegts, un daudzi no neveiksminiekiem, nevarēdami samierināties ar realitāti, nodzeras vai izvēlas kriminālas darbības. Spilgtākais minētais piemērs ir nesenā "zilonīša", profesionālā riteņbraucēja Marko Pantani nāve, kurš, nevarēdams samierināties ar diskvalifikāciju un uzvaru trūkumu lielākajās sacensībās, nodzērās un no narkotiku pārdozēšanas mira. Latvijā bez lielām autoritātēm Latvijas esošie, bijušie un arī nākamie sportisti īpaši augstas vietas kriminālajā hierarhijā nav ieņēmuši un neieņem. Tas ir kaut vai tāpēc, ka rupjš fiziskais spēks un nežēlība vairāk piestāv padomijas laikiem, jo tagad vairāk kotējas citas kriminālās profesijas, kuras prasa augstu tehnisko izglītību un intelektu. Krievijas cietumos gan bijušie sportisti veidojot īpašu kategoriju, kura tiek pieskaitīta sabiedrības "krējumam". Maz būs to sporta veidu, kuru kādreizējie atlēti kaut viens nav bijis konfliktā ar likumu vai cietumā, taču par masveidību vai tendencēm te nevar būt runas. Spilgts piemērs ir vairākkārtējā pasaules junioru čempiona un pasaules rekordista riteņbraukšanā Daiņa Liepiņa zaudējums lielajam sportam. Viņš vairākas reizes centies atgriezties ikdienas dzīvē. Brīžam tas ir izdevies, bet vairumā gadījumu ne. Latvijā vislielāko rezonansi un atbalstu kriminālajā pasaulē ieguvuši boksa un cīņas sporta veidu pārstāvji. Ir izbijuši labi sportisti, kuri deviņdesmito gadu pirmajā pusē kļuva par reketieriem un narkotiku tirgotājiem. Dažādu cīņas sporta veidu pārstāvji likumsargu rokās nonākuši daudzkārt, taču visspilgtākā personība no visiem noteikti ir izbijušais bokseris Ivans Haritonovs, kurš skolas gados un jaunībā varēja izvēlēties arī citu ceļu un kļūt par personību, ne tikai boksa ringā, bet arī dzīvē. Lai tur kā bijis, taču Ivans palicis uzticīgs boksam. Viņš joprojām palīdz savam sporta veidam, jo vairākus gadus Olainē darbojas "Latvijas Boksa centrs", kura prezidents ir viņš pats, bet nesen Horvātijas pilsētā Pulā notikušajā Eiropas čempionātā viņa uzvārds atrodams oficiālajā treneru pieteikumā. No jaunās paaudzes bokseriem par narkotiku tirgošanu likuma nežēlastībā krita nevis Lenokss Lūiss, bet Lūiss Murkšķis, kuram tika piespriesta reāla brīvības atņemšana. Nesenais Eiropas kadetu čempionāta gaviļnieks savu nodarījumu vēlāk nožēloja, taču atklāja to, ka izglītības viņam neesot vispār un citu neko dzīvē viņš nemākot darīt, tikai boksēties. Par narkotikām sodīts arī talantīgs bokseris svara kategorijā līdz 75 kilogramiem un kikboksa pasaules čempions WPKA versijā Andrejs Barabanovs. Pēdējā laika lielākā kriminālā rezonanse ja ne Eiropā, tad Baltijā noteikti saistīta ar riteņbraucēju Juri Silovu par 140 000 Vācijas marku dažādās valūtās nedeklarēšanu. Cilvēciski viņa žēl, jo puisis nezināja likumdošanu, taču jāatzīst, ka tolaik Lietuvā pastāvošais likums pārkāpts. Viņa gadījums Lietuvā radīja īstu revolūciju, pat tiktāl, ka daudzi profesionāli juristi paziņoja, ka dzīvo feodālā valstī, tas ir, bez tiesiskuma. Savukārt Alītas, Mariampoles un Pravienišķu cietumos sākās bada streiki un atklāta neapmierinātības izrādīšana. *** Britu futbola kauna muzejs - Džonatans Vudgeits - 1. futbolists, kurš bijis konfliktā ar krimināllikumu. - Džordžs Bests - 1. superzvaigzne, kura uzvarējusi Eiropas kausa izcīņā un pārstāvējusi Mančestras "United". Bijusi konfliktā ar likumu. - Tonijs Edamms - Anglijas izlases kapteinis, kurš 90-to gadu sākumā atradies Čelmsfordas cietumā. 1996.g. problēmas ar alkoholu. - Žans Molbijs - Liverpūles komandas spēlētājs, kurš arestēts par miesas bojājumu nodarīšanu faniem. - Benkans Fērgusons, saukts pie atbildības par sišanu pretinieka spēlētājiem. 1995.g. bijis cietumā. - Mikijs Tomass - 18 mēneši cietumā par nelikumīgām naudas operācijām. - Terijs Fenviks - 2 mēneši cietumā par braukšanu dzērumā. - Djego Maradona – narkomāns, izcietis 2 gadu cietumsodu par sišanu žurnālistam.