«Kurbads» hokejists Matīss Gelažis: Čempiontituls kluba jubilejā būtu simbolisks žests

- Matīs, «Kurbads» tevi atrada vai tu hokeja komandu?

Mani sameklēja «Kurbads». Biju dzirdējis, ka par mani interesējas, bet pēc tam saņēmu zvanu ar jautājumu, vai man ir interese pievienoties klubam. Vēlāk jau notika tikšanās un mani apmierināja visi nosacījumi.

- Par klubu droši vien kaut kāda informācija tev jau bija?

Par klubu biju dzirdējis daudz un tikai to pašu labāko. Klubs ir ambiciozs un ar katru gadu attīstās. Jūtu, ka ar katru sezonu tas vēlas tikt augstāk un augstāk. Es nevēlējos skriet kaut kur prom, jo uzskatu, ka arī pēc sekmīgas sezonas Latvijā ir iespēja aizbraukt uz ārzemēm. Galvenais ir sevi apliecināt laukumā. Šogad visus citus klubu variantus es gribēju nolikt malā un palikt gadu mājās.

- Par Latvijas čempionātu gana daudz runāts un dzirdēts, ka tajā ir zems līmenis. Kāds ir tavs uzskats par to un vai šis gadījumā nav solis atpakaļ tavā karjerā, kura, iespējams, veidotos tev citādāk, ja spēlētu ārzemēs?

Interesants jautājums. Tas ir koks ar diviem galiem, un katrs uz to raugās individuāli. Ja nav kur spēlēt ārzemēs un vienīgais variants ir palikt mājās un meklēt klubu, tad, iespējams, tas ir solis atpakaļ, ja esi iepriekš bijis ārzemju komandā, taču, ja ir iespēja spēlēt tādā klubā kā «Kurbads», tad no šādiem klubiem vēlāk var doties prom, bet pirms tam sevi ir jāapliecina ar statistiku un attieksmi. Lielā kritika par Latvijas čempionātu nav adekvāta. Uzskatu, ka čempionāts trīs gadus atpakaļ bija vājš, bet pēdējos gados spēlētāji atgriezušies un līmenis cēlies. Protams, starp spēlētājiem šeit ir dažādu profesiju pārstāvji, taču, izejot uz ledus, visi ir gatavi spēlēt ar pilnu atdevi, un laukumā tu esi spēlētājs, nevis kādas profesijas pārstāvis. Uzskatu, ja vari atdoties spēlei par simts procentiem, tad vari vēlāk doties uz ārzemēm un spēlēt tur.

- Austrijas variantu neizskatīji, ņemot vērā, ka tu jau tur esi spēlējis trīs sezonas?

Godīgi sakot, biju iecerējis caur saviem kontaktiem painteresēties, bet man parādījās iespēja spēlēt «Kurbadā», un domāju, ka patlaban nav vērts skriet prom. Treniņu laiks atļauj nodarboties ar papildus darbiem. Es pārdomāju notikumus un izvērtēju, ka labāk šogad palikt mājās.

- Ko vari teikt par laiku, kuru pavadīji Grācā? Un kā nokļuvi tur?

Vispār tur nokļuvu caur vienu austriešu aģentu. Rīgā norisinājās U-18 izlašu turnīrs un pēc tā sēdēju kafejnīcā, un pie manis pienāca austriešu aģents un pajautāja, vai nevēlos spēlēt Austrijā. Viņiem ir kluba sistēma, sākot ar junioriem un beidzot ar pieaugušo komandu. Pirmo soli spēra Zintis Zuševics, kurš aizbrauca uz Grācu, bet pēc sezonas uz turieni devos arī es. Pavadīju tur trīs sezonas un esmu apmierināts. Parakstīju līgumu arī ar lielo komandu, taču vēlāk pārrunās vienojāmies, ka nepalieku. Klubs sacīja, ka esmu par jaunu viņu izvēlētajai stratēģijai. Bet es nevaru sūdzēties par pavadīto laiku Grācā, tā bija laba izdzīvošanas skola. Varēju arī valodu iemācīties, kuru līdz tam brīdim nezināju.

- Vai Grācas U-20 jauniešu klubs starp vienaudžiem Austrijā ir viens no spēcīgākajiem?

Austrijas juniori nav pašā virsotnē, jo trūkst konkurences. Tas arī redzams pieaugušo komandās, kur līderi ir ārzemnieki, jo austriešiem nav ko paņemt no junioriem. Ir pa kādam junioru vecuma hokejistam, kurš spēlē Ziemeļamerikā, taču vietējā čempionātā talantīgu jauno spēlētāju trūkst. Vienā no trīs sezonām, kuras pavadīju tur, klubs uzvarēja čempionātā, bet pēdējos gados komanda tabulā atradās ap piekto, sesto vietu. Bet pluss ir tas, ka tā ir sistēma, katram klubam ir junioru komanda, ir iespēja vienoties, ka vēlāk neesi leģionārs, bet spēlē kā vietējais. Protams, cerēju, ka spēlēšu lielajā komandā, taču, lai kā arī viss izvērtās, esmu apmierināts.

- Pērno sezonu noslēdzi «Zemgalē», bet sākumā tomēr izmēģināji spēkus Austrijā.

Augustā aizbraucu uz «Zell am See», kas ir otrās līgas klubs kūrortpilsētā. Tabulā klubs atrodas pa vidu un zināju, ka man būs liels spēles laiks, taču treniņā guvu traumu un savainoju potīti, kas liedza mēnesi palīdzēt komandai. Kluba vadība sacīja, ka mani nevar tik ilgi gaidīt atpakaļ ierindā, tāpēc abpusēji vienojāmies, ka es atstāju klubu. Atgriezos mājās, izārstējos un izlēmu, ka sezonu pabeigšu Latvijā. Tobrīd «Zemgales» variants bija izdevīgākais no vairākiem aspektiem. Sastāvi citur bija nokomplektēti, tāpēc arī pievienojos jelgavniekiem, kur lielāka daļa cilvēku man ir pazīstami.

- Cik zinu, «Zemgale» nāk pretī tiem, kuri studē LLU un spēlē komandā. Starp abām organizācijām ir sadarbība, proti, spēlētāji var apvienot studijas ar hokeja spēlēšanu.

Tas ir liels pluss spēlētājiem - ja spēlē un vēlies studēt, tev sedz studiju izmaksas. Ja vari spēlēt un nemaksāt par studijām, tas ir lieliski. Ar ASV paralēles negribu vilkt, tur tomēr tas ir citādākā līmenī sakārtots, bet tas ir labs variants.

- Pieminēji ASV. Vienu sezonu tu esi nospēlējis arī tur. Pastāsti, lūdzu, sīkāk.

Man bija neveiksmīga sezona HK «Rīga», lielākoties nespēlēju un vēlējos atgūt spēļu praksi. Devos uz Nešvilu pie Kārļa Zirņa, kur spēlēja arī Rūdolfs Kalvītis un Denijs Romanovskis. Sazinājos ar Rūdolfu, viņš vēlāk ar Kārli, un vienojāmies, ka varu doties. Par Nešvilu palikušas tikai pozitīvākās atmiņas. Komanda bija jauna, regulāro turnīru uzvarējām, bet play-off izcīņā tik labi neveicās. Tie septiņi mēneši Amerikā bija patīkami.

- Kā tu domā, vai Zirnis varētu nākotnē kļūt par Latvijas izlases galveno treneri?

Godīgi sakot, viņš ir viens no maniem iecienītākajiem treneriem, pie kura esmu spēlējis. Viņš ļoti labi saprot jaunos spēlētājus, ir ļoti atvērts un vienmēr gatavs uzklausīt. Uzskatu, ja Latvijas Hokeja federācija viņā saredzēs atbilstību izlases vadītājā, viņš var kļūt par galveno treneri. Kārlis labi izplāno taktiku un, ja viņu saprot, tad ir forši spēlēt hokeju pie viņa. Viņš ir bijis skauts, treneris, tagad ar junioriem strādā un ir pacēlies uz augšu. Tas jau norāda, ka viņu novērtē. Ja zvaigznes sakritīs, viņam viss izdosies.

- Par «Kurbada» treneri starpsezonā kļuvis Rodrigo Laviņš. Kā raugies uz šo faktu, ņemot vērā, ka viņam šī būs pirmā pieredze galvenā trenera amatā? Ko zini par viņu?

Diemžēl neko daudz nevaru pastāstīt, jo līdz šim nav sanācis spēlēt pie viņa un arī galvenā trenera amatā viņam šī būs tikai pirmā sezona. Bet cik man sanācis kontaktēties ar viņu pēdējā laikā – Rodrigo ir mierīgs un atvērts cilvēks. Domāju, ka būs interesanti, jo viņam šī būs pirmā sezona pie kluba stūres. Viņam šis būs jauns izaicinājums, jo klubam tomēr ir 20. gadu jubileja. Grūti runāt par cilvēku, kuru tik ļoti labi nepazīsti.

- Kurus no spēlētājiem «Kurbadā» tu pazīsti?

Ar Rihardu Remiņu bērnībā spēlējām kopā Edmunda Vasiļjeva hokeja skolā, pazīstu Krišu Grundmani, Paulu Zvirbuli, kā arī Sandi Zolmani. Puiši ir zināmi, nav tā, ka šī man būtu sveša komanda, bet vēl nav izveidojušās tuvas attiecības. Drīz jau varēšu iepazīties tuvāk un būs jāveido komandas gars.

- «Kurbada» mērķi un ambīcijas ir redzamas pēdējo gadu laikā – pirmā vieta izslēgšanas spēlēs un titula iegūšana. Droši vien tev un pārējiem klubā būtu īpaši patīkami, ja izdotos izkalt kluba vēsturē pirmo zeltu?

Uzskatu, ka tas būtu perfekti. Zinot, kā norit darbs klubā un kāda degsme nāk no spēlētājiem, kauss kluba jubilejā būtu ļoti simbolisks žests.