Līdz ar tumsas tuvošanos metam mieru, jo tumsā nav iespējams pārvietoties pa mežu. Nu labi, tas ir iespējams, taču pusaklā taustīšanās gar koku stumbriem un kamanu izgrozīšana starp šķēršļiem nav tā patīkamākā nodarbe. Nolemjam šodien laicīgi iekārtot nometni un doties pie miera, lai rīt varētu agrāk atsākt ceļu. Lai rīt no rīta varētu ātrāk sagādāt ūdeni un tas nebūtu jāiegūst, kausējot sniegu, izcērtam ezerā āliņģi.
Šodien esam noslēpojuši aptuveni 6 stundas, taču, skatoties kartē, šķiet, ka neesam pavirzījušies uz priekšu ne par slēpes platumu. Nav jau nekāds brīnums, jo šodien mūsu vidējais pārvietošanās ātrums bija labi ja 2,5 km/h. Lai dzīve neliktos tik salda, šovakar konstatējām, ka esam nedaudz novirzījušies no kursa. Šajā kontekstā gliemeža ātrums ir pat pozitīvs faktors, jo, pateicoties savam lēnīgumam, neesam novirzījušies pārāk tālu.
Nākas atzīt, ka kursa noturēšana ir daudz grūtāka nodarbe, nekā biju iedomājies, bet vēl jau laiks ir, gan jau līdz jūras krastam būšu piešāvis roku.
Ceturtā diena - 13.03.2013. (66° 32.69N, 028° 55.97E)
Dienu, kā jau plānots, sākam laicīgi un ceļā dodamies jau ap 9:00, temperatūra ir aptuveni -2 grādi, nav ne vainas. Dienas pirmajā pusē maršruts ir padevies diezgan pateicīgs - sasaluši purvi, ezers un upe, taču jebkurai pasakai kaut kad pienāk nenovēršamas beigas - tā nu arī mums galu galā nākas doties iekšā mežā.
Slēpojot pa mežu, mani nepamet uzmācīga doma par sniega klātajiem pauguriem, pār kuriem mierīgā garā pārvietojamies. Katram bērnam ir skaidrs, ka lāči ziemā guļ, un mednieki mūs ir brīdinājuši, lai mēs guļošos lāčus nebakstām ar savām nūjām. Tik tālu viss ir skaidrs, taču neskaidrības rodas brīdī, kad mēģinu izzīlēt, kurš no šiem pauguriņiem ir guļošs lācis, kuru nevajadzētu bakstīt ar nūjas aso galu. Kamēr štukoju par lāčiem, pa mežu aizcilpo polārais zaķis, kuru mūsu klātbūtne īpaši neinteresē.
Paslēpojam garām mājai, kurā pašlaik uzturas vienīgi zirgs. Nevilšus nākas domāt par Orvela dzīvnieku fermu, tāpēc ātri vien dodamies tālāk. Nākamajā mājā saimnieko pret aukstumu īpaši izturīgs vīrs, kas sākumā iznāk pa durvīm, tērpies vien trūcīgā apakšveļā, bet vēlāk tomēr pieņem piedienīgāku izskatu, ietērpjoties vismaz biksēs. Trešajā mājā esam iztraucējuši saimnieces televīzijas skatīšanās rituālu, par ko Mārtiņš saņem skarbus vārdus - vismaz tā izklausās pēc intonācijas. Šeit jāpiemin, ka neviens no satiktajiem vietējiem iedzīvotājiem nerunā angļu valodā, un, tā kā mūsu somu valodas iemaņas ir visai necilas, tālāk par zīmju valodu netiekam. Šķiet, ka vienīgais, ko spējam paskaidrot vietējiem, ir tas, ka esam no Latvijas un mēģinām slēpot pa izcili nejēdzīgu maršrutu. Viņi mūs cenšas novirzīt uz tuvāko pilsētu, bet, no žestiem sapratuši, ka gatavojamies doties taisni, izrāda manāmu nesapratni un cenšas mums darīt zināmu, ka tas nav iespējams.