Bored of Borders: Saplīsušais telefons, vīna lauki un viens pats Pirenejos (2)

Līdz nospraustajam finišam Kārlim atlikušas divas nedēļas, tūlīt sāksies grūtākais pārbaudījums - Pireneju kalnu grēda starp Franciju un Spāniju.

Klusā svētdiena

Svētdien redzam vien nedaudzus francūžus, no tiem dažus pārvietojamies smalkos brīvdienu auto, tik senos, it kā tie būtu palienēti no motormuzeja. Ciematā Thivier apstājamies tukšā stāvlaukumā pie pilsētas robežas, lai pusdienotu. Pēc dažām minūtēm cita pēc citas piebrauc mašīnas, no kurām izkāpj vīrieši ar futbola bumbu. Kāds pusaudžu pārītis klusējot sadevušies rokās un skatās apkārt. Tieši tajā brīdī atskrituļo Kārlis. Seko īsa franču valodas stunda, un vietējie parakstās Kārļa dienasgrāmatā, kas jāiesniedz kopā ar pieteikumu Ginesa rekordam.

Ir krietni pāri 20 grādiem pēc Celsija. Visi veikali ir ciet un dzīvojamajām ēkām aizvērti slēģi, dzirdami tikai attālināti pusdienu galda trokšņi. Slēgtas arī tūristu atrakcijas, bet pēc zīmēm un zīmējumiem noprotams, ka šis miests cenšas pelnīt ar franču delikatesi Foie Gras. Pie tūrisma informācijas centra izliktas norādes uz Foie Gras taku, skatlogos sazīmētas pīles un zosis. Vēlāk uz ceļa norādes uz Foie Gras izliktas uz vairākiem sānceļiem, nospriežam, ka šis ir Foie Gras apgabals. Mēs gan braucam garām sidra festivāliem un lietoto mantu tirdziņiem, tie notiek nostāk no mūsu maršruta.

Telefona krīze

Pirmdien šķiet, ka esam šķērsojuši kādu neredzamu dienvidu robežu. Pēc Francijā pavadītas nedēļas beidzot arī mūsu ceļam blakus plešas vīna lauki, raža gan jau novākta. Dažviet parādās pa palmai, it kā norādot uz Spānijas tuvumu.

Pirmās dienas daļas noslēgumā aizbraucam aptuveni 20 kilometrus uz priekšu, lai sagatavotu Kārlim pusdienas. Pēc trim dienām ar bagetes un siera pauzi tomēr Kārlis nolemj diētu mainīt, izvēloties kārtīgas pusdienas. Pusdienu risoto jau sāk atdzist, kad attopamies, ka Kārlis ir prom aizdomīgi ilgi. Kad Miks viņam piezvana, noskaidrojas, ka mūsu skrituļotājs apmaldījies, jo palicis bez sakariem un kartes. Aifons ar divām asfalta aplikācijām uz priekšējā un aizmugurējā telefona stikla pēkšņi atteicies kalpot - ekrāns palicis melns. Pēc ceļazīmēm Kārlim kļūst skaidrs, ka īstais virziens pazaudēts. Kādas mājas pagalmā spēlējas bērni, kuriem Kārlis palūdz pasaukt vecākus. Mammas viedtelefona kartē viņš saprot, kur atrodas, lai atgrieztos uz īstā ceļa.

Viens pats Pirenejos

Otrdien siltums nedaudz atkāpies un rasina vasarīgs lietus. Kādā ciematā meitenīte gluži kā bērnu stāstu grāmatā sēž pie dīķa ar lietussargu pār plecu un makšķerē. Kad sāk jau nedaudz krēslot, debesīs parādās neredzēti mākoņi, pelēkzili ar asu līniju. Paiet brīdis, līdz saprotam, ka tā ir Pireneju kalnu grēda.

Kārļa sajūsma nav noslēpjama, viņš nevar sagaidīt, kad tiks kalnos. Šobrīd viņš ir panācis iekavēto ceļu un tagad katru dienu slido 110 kilometru distanci. Nākamais pārbaudījums ir Pireneji, kurus viņš sasniegs jau trešdien. Turklāt pavadošajai komandai visu dienu nāksies Kārli atstāt vienu pašu, jo mums jābrauc uz Tulūzu. Uz turieni LEKI atsūtījis rezerves nūjas un cimdus, tur nopērkams eļļas filtrs un, cerams, varēs arī salabot Kārļa salūzušo telefonu.