Bored of Borders: Asinis, šopings un viesi (3)

Nedēļas nogale aizritējusi ar ļoti ierobežotu piekļuvi internetam, nūju krīzes atrisināšanu, sāpīgu kritienu, vējainām un arvien vēsākām dienām un daudzkārtēju robežšķērsošanu.

<b>«Bored of Borders» mājas lapa</b>

«Šopings» Ķelnē

Tā kā piecas nūjas salūzušas, Kārlis piektdien slido ar divām puslīdz vienāda garuma salauztajām nūjām, taču tās dilst un slidošana nepareizā ķermeņa pozā rada sāpes un nogurumu. Turklāt visu dienu līst un uz rudens lapām nokaisītā ceļa slidas slīd. Kārļa temps ir lēns un slidojums grūts. Vairāk nekā skaidrs, ka tā turpināt nevar.

Liene sazvana veikalu Ķelnē, kur atlicis tieši viens pāris tādu nūju, kādas nepieciešamas Kārlim. Viņš finišē agrāk, lai laicīgi, vēl pirms veikala slēgšanas varētu nokļūt šajā Vācijas metropolē. Braucam cauri piektdienas sastrēgumiem. Nūjas veikalā atrodas. Tās gan ir no titāna, nevis no karbona, tomēr ir īstais garums un 130 kilometru līkums nav izbraukts velti. Braucot ārā no pilsētas, saprotam, ka vācieši zaudējuši futbolā īriem, ielas pilnas ar faniem, lielākoties skābiem ģīmjiem.

Pirmās asinis

Sestdienas rīts sākas ar skaistu miglu. Beļģijas pierobeža Kārli izved pa kalniem un lejām. Esam aizbraukuši uz priekšu un atraduši labu veloceliņu, kad Kārlis zvana un sauc mūs atpakaļ. Viņš nokritis. Kā par spīti tieši šajā sestdienas stundā strādnieki uzrok ceļu un mēs ar trīstonnīgo kemperi stumdāmies un maldāmies pa mazo ciematiņu, līdz tiekam atpakaļ uz šosejas. Kad piebraucam, Kārlis sēž ceļa malā ar pamatīgi nobrāztu elkoni un asiņojošu celi. Vienas slidas bremze atkabinājās, nobloķēja riteņus. Laimīgā kārtā tajā brīdī uz ceļa nebija nevienas automašīnas,

Kamēr mēs kavējāmies, pāris kundzītes apstājušās un vaicājušas, vai nevar palīdzēt. Liene, kas mūsu komandā viena pati veido medicīnas departamentu, dezinficē brūces un uzliek plāksterus, Kārlis atvelk elpu un turpina ceļu, kas iesākās ar smagu stumšanos pa smilšainajām, uzraktajām ielām.

Policijas aizdomas

Pusdienu pauzi ar zirņu putru pārtrauc policisti, kas piestāj ar netrafarētu auto. Bez paskaidrojumiem viņi paprasa mūsu pases un pārbauda auto numuru. Nav skaidrs, kas izraisīja viņu aizdomas, taču pēc desmit minūtēm viņi novēl laimīgu ceļu un aizbrauc.

Pēcpusdienā deviņām valstīm, ko plānojām šķērsot, piepulcējas vēl viena, jo līkums cauri Luksemburgai sanāk izdevīgāks. Pirms robežas pārbraukšanas Liene joko, ka iedomājas Luksemburgu pilnu ar poršiem un ferrari. Gandrīz tā arī ir - Luksemburgā tādas smalkās mašīnas kā porši redzamas vairāk nekā visu iepriekšējo trīsarpus tūkstoš kilometru garumā kopā ņemtas.

Īsi pirms finiša, kad esam jau atpakaļ Beļģijā, pilsētelē Bastogne mūs noķer Aivars ar dēlu Akselu. Viņi dzīvo Nīderlandē, bet šodien pēc sestdienas skolas Briselē speciāli braukuši satikt Kārli. Aivaram arī patīk izaicināt savus spēkus dažādos maratonos, un vakars aizrit sarunās, malkojot piparmētru tēju un Aivara dāvināto beļģu alu.

Svētdiena pārsteidz ar aukstu vēju, Kārlim jāvelk mugurā vēl viena kārta drēbju un sejas aizsargmaska. Vējš pieņēmies spēkā tik stiprs, ka dažbrīd nes Kārli nost no ceļa. Rīta posms tā nogurdina, ka pēcpusdienā Kārlis uz brīdi nosnaužas. Pusdienlaiks mūsu kemperī nav ievērots kopš laikiem, kad vēl bijām Zviedrijas vidienē.

Atlikušas divas valstis

Baguette, omlette du fromage un Jacques Cousteau, Miks ieraksta tviterī dažus no nedaudzajiem vārdiem, ko mūsu kompānija zina franču valodā, lai dotu ziņu par robežas šķērsošanu. Vecajā Eiropā robežas kļūst arvien nemanāmākas: iebraucot Francijā, par to liecināja maza ceļa zīme uz meža ceļa, kurai blakus nebija vietas, kur apstāties. Taču ainava un miesti mainās gan. Braucam cauri ciematam Mouzon ar majestātisku baznīcu un senu, no akmeņiem mūrētu ceļa arku, virs kuras uzraksts liecina, ka šai vietai ir 2000 gadu sena pagātne.

Kad iestājas tumsa, vairāk nekā desmit kilometrus sekojam Kārlim, ar auto gaismām rādot ceļu un bloķējot no garām braucošām mašīnām. Viņš mums parāda žestu ar nūjām uz augšu. Sākumā nesaprotam, domājam, ka viņš dod zīmi, lai braucam garām. Pēc brīža pielec - Kārlis rāda uz spožo pusmēnesi, kas spoži apspīd laukus. Ir Kārļa brauciena 36. dienas vakars, un mēs nakšņojam blakus kapiem Francijas lauku ciematā. Uz mūsu kemperi notēmēts lielgabals 1940. gada kaujas piemiņas vietā. Atlikusi vairs tikai viena robeža, ko šķērsot.