Kas palika nepateikts par hokeja čempionātu... (80)

Vilšanās

Šā gada pasaules čempionāta lielākā vilšanās no sportiskā viedokļa, mūsuprāt, ir Zviedrijas valstsvienība, kas apakšgrupu sacensībās kopvērtējumā ierindojās tikai 6. pozīcijā. Klātienē vērojot zviedru komandas pirmās spēles, pārņēma sajūta, ka čempions jau ir noskaidrots.

Zviedru lūzuma punkts, visticamāk, bija mačs pret Krieviju, kur mājinieki pēc nospēlētām 36 minūtēm atradās vadībā ar 3:1 un nekas neliecināja, ka spēles ritējums varētu krasi mainīties par labu šā gada čempioniem (Krievija). Tomēr mirkli vēlāk Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba Detroitas «Red Wings» augumā raženais uzbrucējs Johans Fransēns ar nevajadzīgām provokācijām atstāja savu komandu mazākumā, kā rezultātā krievi guva vārtus. Spēles beigās krievi jau svinēja uzvaru mačā ar 7:3. Pēc šīs neveiksmes Zviedrijas izlase vairs nejutās savā ādā, un tas pierādījās arī ceturtdaļfināla spēlē pret Čehiju, kur tika piedzīvots zaudējums (3:4).

Paši Zviedrijas mediji savas valstsvienības sniegumu uzskata par apkaunojošu un savu rakstu slejās nebaidās izmantot agresīvus un pat apvainojošus izteikumus.

Mūsējie

Pēc pirmajām četrām Latvijas nacionālās komandas spēlēm staroja optimisms, ka šogad tiks izpildīts izvirzītais LHF uzdevums - iekļūšana ceturtdaļfinālā. Bet turpinājums izvērsās kā ļauns murgs. Atlikušajās trijās cīņās mūsu hokejisti ne reizi nepārspēja pretinieku vārtsargus, uzstādot «sauso» antirekordu. Turklāt divas no spēlēm tika aizvadītas pret mūsu līmeņa komandām. Ja čempionāta ievadā atradāmies uz pozitīvisma viļņa, tad tā nobeigumā gluži pretēji.

Turnīra sākumā optimisms bija Kirova Lipmana grimasēs, taču, tuvojoties sacensību noslēgumam, viņa vaibsti ieguva pavisam citu formu. Pēc pēdējās spēles ar zviedriem viņš neslēpa vilšanos par vairāku potenciālo līderu sniegumu, kam nevar nepiekrist. No mūsu zvaigznītēm tika gaidīts vairāk.

Biļetes

Turnīra sākumā biļešu cenas bija viena no sāpīgākajām tēmām, ko apsprieda hokeja līdzjutēji Stokholmā. Nesamērīgā dārdzība daudziem kaislīgiem faniem lika vērot mačus zilajos ekrānos. Pirmajā Zviedrijas spēlē pret Norvēģiju tribīnēs sēdēja vien aptuveni 6000 skatītāju («Ericsson Globe Arena» ir 13 850 sēdvietu). Pēc pirmās dienas izgāšanās organizatori uz savas izlases spēlēm trīskārt samazināja biļešu cenas, kas vēlāk vainagojās ar jau pilnākām tribīnēm.

Uz Latvijas valstsvienības mačiem lielākā daļa atbalstītāju biļetes bija iegādājušies internetā par augstām cenām, baidīdamies, ka tās visas būs izpirktas jau pirmajās dienās. Tomēr, ierodoties Stokholmā, secinājām, ka pie «Ericsson Globe Arena» spekulanti lētākās biļetes tirgoja par nepilniem 15 latiem. Jāatzīst, ka vairāki Latvijas fani bija ārkārtīgi vīlušies.

Sajūtas

Pozitīva gaisotne hokeja arēnā un ārpus tās vai nu ir, vai tās nav. Varētu teikt, ka šogad tās nebija nemaz. Pasaules čempionāta garšu varēja izbaudīt tikai pirms un pēc Zviedrijas valstsvienības spēlēm «Ericsson Globe Arena» tuvumā. Turnīra organizatori bija ļoti «nopūlējušies», lai Stokholmā netiktu izvietota neviena reklāma, afiša, buklets u.c. Brīžiem pārņēma sajūta, ka notiek nevis hokeja čempionāts, bet gan Eirovīzija.

Arī nākamgad Stokholmā norisināsies 2013. gada čempionāts, tādēļ cerams, ka organizatori izdarīs secinājumus.

Hokejs un alkohols nav savienojami

Latvijas līdzjutēji tiek uzskatīti par vieniem no labākajiem pasaulē, kas savu komandu dzen uz priekšu, izlasei palīdzot kā sestais laukuma spēlētājs. Lai arī Stokholma pēc ģeogrāfiskā principa, raugoties no Latvijas, ir ļoti labi pieejama, šoreiz 6. spēlētājs valstsvienībai pa īstam palīdzēja tikai vienā mačā, vienā trešdaļā - spēlē ar Norvēģijas komandu. Vēlāk izrādījās, ka svarīgā cīņa ar skandināviem mūsējiem bija visneveiksmīgākā turnīrā, kas skaidri atbalsojās tribīnēs. Nevedoties hokejistu spēlei, apsīka arī līdzjutēju balsis. Visdrīzāk, tika pieņemts - tāds hokejs mums nav vajadzīgs!

Sarkanbalti sarkanā tērptie Latvijas līdzjutēji sevi lika manīt arī ārpus «Ericsson Globe» arēnas sienām. Dažs prožektoru gaismā nokļuva, pateicoties grādīgās dziras varai, dažs rībināja bungas, cits uzdziedāja pa zināmam skaņdarbam. Bieži «saskrienoties» ar mūsu līdzjutējiem (protams, tas neattiecas uz visiem) pārņēma sajūta, ka viņi uz Zviedrijas galvaspilsētu devušies, lai nodotos alkohola valdzinājumam, hokejam atvēlot sekundāru lomu. Gaiteņos bieži vien bija dzirdamas runas: «Cik tev vēl palicis? Vajadzētu uzpildīties, esmu konkrētā pālī.» Vērot spēli dzēruma stāvoklī ir bezjēdzīgi - nenotiek spēles burvības izgaršošana.

Arī citu valstu atbalstītāji sev uzmanību pievērsa, pateicoties uzņemtajam grādīgajam šķidrumam, kas ļāva kļūt «draudzīgākam» ar gravitācijas spēku. Latvijas hokeja līdzjutēji un citas nācijas ir vērtējami teju ar vienlīdzības zīmi. Bet šī ir tā reize, kad priecāties par to, ka esam tādi paši kā citi, ir pavisam dumji un nožēlojami.

Pārsteigums

Ļoti patīkamu iespaidu čempionātā atstāja Norvēģijas valstsvienība, kas demonstrēja patiesu cīņassparu un gandrīz perfektu komandas spēli, uz ko norādīja teju visi viņu pretinieki un to izlašu vadītāji. Nepārsteidza Norvēģijas iekļūšanu ceturtdaļfinālā, jo pēdējos gados šī komanda ir pieskaitāma labāko astoņu skaitam. Divās spēlēs pēc kārtas tā guva 18 vārtus! Pārsteidz pozitīvā gaisotne, kas ap to virmo.

Valstsvienība bez izcilām zvaigznēm milzu grūtībās spēj izrādīt pretestību tādām lielvalstīm kā Krievija un Čehija. Galvenais treneris pie komandas stūres atrodas astoņus gadus, viņam izdevies izveidot lielisku, saliedētu kolektīvu. Nebrīnīsimies, ja šī komanda pēc pāris gadiem cīnīsies par medaļām.

Valsts hokeja izlases gods ir jāaizstāv ar nūju rokās!

Ja nākamgad gribam izkļūt no apakšgrupas, mūsējiem vajadzīga veiksme. Bet uz to var cerēt tikai ar visas(!) komandas neatlaidīgu un pašaizliedzīgu darbu katrā spēlē, līdz pat pēdējai sekundei. Ja kāds no mūsu hokejistiem nespēj savākties un domā, ka valsts izlase ir tas pats, kas kluba mači, - viņam nav vietas mūsu valstsvienībā.

Lai veicas nākamgad!