Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: Rīgai neļauj aizmukt

"Optibet" futbola virslīgā viss notiek - tagad jau vairs nav iespējams iepriekš paredzēt nevienas spēles iznākumu. Ja reiz FK "Metta" nevis notur punktu, kas liktos tikai likumsakarīgi, spēlē ar FK "Ventspils", bet gan kompensācijas laikā izrauj uzvaru, ja "Valmiera Glass ViA" otro reizi sezonā pārspēj čempionu "Riga FC", tad pārsteidzošs laikam vairs nav nekas. Un tas tikai priecē.

Kāpēc tā notiek - par to runā un strīdas, bet viens no iemesliem, manuprāt, ir acīmredzams - proti, virslīgā ir parādījusies virkne jaunu futbolistu, kuri nerespektē atzītos meistarus un kuriem vienalga, kas nāk pretī, viņi iet laukumā un pierāda savu prasmi spēlēt, viņi nevienam negrasās piekāpties. Tikai tā var izaugt par labu futbolistu (hokejistu, basketbolistu, handbolistu, volejbolistu…), tikai tā var kaut ko sasniegt. Un treneri?

Labi, Tamazs Pertija sevi trenera lomā jau ir apliecinājis un ir pierādījis, ka pašreiz ir viens no labākajiem treneriem virslīgā, taču darbs ar Valmieras komandu viņam ir jauns izaicinājums, tā ir jauna iespēja pierādīt "lielajiem un bagātajiem", ka ne tikai nauda visu izšķir futbola laukumā (runā, ka valmieriešiem ar atbalstu krietni palīdz Tamaza tautieši gruzīni un, ja tā ir, tad viņi noteikti nav vīlušies), ka ne tikai Rīgā un nākamajās lielākajās pilsētās var izveidot komandu, kas spēkojas par augstām vietām.

Viktors Mozors, kuru Pertija slavēja un kuram paredzēja labu nākotni trenera darbā (savulaik Morozs spēlēja Pertijas vadībā "Skonto FC" komandā) pēc Valmieras komandas zaudējuma Daugavpilī, ir tikai 38 gadus vecs debitants galvenā trenera lomā virslīgā.

Daugavpils komanda nav tik ļoti pastiprinājusies sezonu mijā, lai varētu teikt, ka tikai pārmaiņas sastāvā dod pašreiz augsto ceturto vietu turnīra tabulā - vispirms tas ir trenera nopelns. Un vai Viktoram Morozam tas nav izaicinājums? Ir un vēl kāds. Tas reizē ir izaicinājums jaunajiem pašmāju futbolistiem, kuri Daugavpils komandā lielā mērā veido komandu (Zalaks, Cucurs, Skrebels, Toņiševs, Balodis, Iļjins, Ivanovs…).

Pertijas un Moroza piemēri varbūt skubinās citus mūsu jaunos trenerus (bijušos izlases futbolistus tajā skaitā) negaidīt labu piedāvājumu Rīgā, Ventspilī vai Liepājā, bet braukt kaut uz 1. līgas komandu un tur sākt sevi apliecināt, pašiem meklēt izaicinājumu nevis gaidīt, kamēr to kāds piedāvās. Var arī nesagaidīt. Cita lieta, ka savu ieceru un izaicinājumu īstenošanai ir nepieciešamas arī iespējas, bet tas jau ir cits stāsts un par citiem izaicinājumiem.

Un "Mettas" piemērs? Daži joprojām pasmīn par šo komandu, par tās veidošanu utt., taču smīnētāju kļūst arvien mazāk. "Metta" un komandai un tās galvenajam trenerim Andrim Rihertam katra spēle un katra sezona ir izaicinājums, arī šosezon komandas rindās parādījusies virkne pavisam jaunu spēlētāju (vēl skolnieki!), bet, dažu interesantu gados jaunu leģionāru un pāris pieredzējušāku futbolistu atbalstīti, viņi nevienam negriež ceļu un neviena komanda vairs nevar atļauties ierasties uz maču ar metiešiem kā pēc dāvanām (trim punktiem).

Nākamajā kārtā nekāda iemesla tā domāt nav arī līderim RFS, kas jau četras spēles pēc kārtas nespēj gūt vārtus. Un nav šaubu, ka sezonas beigās vairākus "Metta" futbolistus atkal gribēs redzēs savās rindās "biezāki" klubi. Tas tikai liecina par darba kvalitāti ar jaunajiem spēlētājiem.

Uz pēdējo vietu noslīdējis FK "Liepāja". Jau četras spēles pēc kārtas nevar uzvarēt FK "Ventspils". Jūrmalas "Spartaks" pēdējās trijās spēlēs paņēma 7 punktus - vairāk nekā pirms tam astoņās spēlēs. Piecas spēles pēc kārtas nezaudē FK "Jelgava", taču arī uzvara šajās spēlēs jelgavniekiem ir tikai viena. Lai kas no tā visa turpināsies vai pārtrūks - tik un tā garlaicīgi nebūs.

Meklējiet izaicinājumus!