Futbola virslīgas komandas cer drīzumā atsākt treniņus, lai vasaras sākumā startētu jaunā sezona

"Metta" komandas futbolisti

FOTO: Harijs Toms

Latvijas futbola virslīgas komandas cer drīzumā atsākt treniņus, lai vasaras sākumā startētu jaunā sezona, sarunā ar aģentūru LETA pauda klubu "Metta", "Daugavpils" un "Tukums 2000"/TSS pārstāvji, kā arī virslīgas vadība.

"Optibet" futbola virslīgas sezonai bija jāstartē pagājušajā mēnesī, taču 13.marta vakarā Vidzemes Olimpiskā centra stadionā neatskanēja tiesneša svilpe, kas signalizētu par 2020.gada sezonas startu, jo dienu iepriekš tika paziņots, ka Latvijā ieviesīs ārkārtas stāvokli. Vēl 12.martā tika pieļauts scenārijs, ka turnīra pirmās spēles tiks aizvadītas pie tukšām tribīnēm, bet situācija strauji mainījās un nākamās dienas rītā virslīgas čempionāta sākums tika atcelts.

Ierobežojošo pasākumu dēļ komandām liegts aizvadīt koptreniņus, līdz ar to darbs notiek attālināti. Kā skaidroja futbola kluba "Metta" līdzdibinātājs Ģirts Mihelsons, šobrīd darbs norit pie mentālās un fiziskās sagatavotības, bet taktika un komandas spēle spiestā kārtā atstātas novārtā. 

"Kamēr par vīrusu nebija nekas zināms, tikmēr atbalstām pirmajā mēnesī ieviestos pasākumus. Šobrīd ir daudz vairāk informācijas par to, kas jādara, lai izvairītos no saslimšanas. Diezgan absurdi, ka nevar notikt futbola āra treniņi tajā pat laikā, kad strādā lielveikali, kur slēgtā telpā ir mazāks attālums starp cilvēkiem nekā tas ir futbola laukumā," skaidroja Mihelsons.

Klubi ar Latvijas Futbola federāciju (LFF) runājuši par iespējām aizvadīt āra treniņus mazās grupās, ievērojot piesardzības pasākumus. 

"Dažās valstīs šajā nedēļā un tuvāko nedēļu laikā sāksies treniņi," uzsvēra Mihelsons, kritizējot Latvijas Futbola arodbiedrības (LaFA) šonedēļ pausto, ka Latvijā nav tādas infrastruktūras, lai droši atsāktu futbola nodarbības. "Ļoti ceru, ka nedēļas laikā šie jautājumi atrisināsies un varēsim atgriezties klātienes treniņos, protams, ar ierobežojumiem. Aizslēgt ciet āra sporta laukumus, manuprāt, ir nepamatots lēmums."

"Metta" pieteikumā 2020.gada sezonai ir pieci leģionāri, kuri visi izlēmuši palikt Latvijā, nevis doties uz savām mītnes zemēm, jo šeit ir drošāk. "Cenšamies visus spēlētājus atbalstīt, psiholoģiski stiprināt un savstarpēji komunicēt," atzīmēja Mihelsons.

No Latvijas futbola virslīgas klubiem tikai "Ventspils" un Jūrmalas "Spartakam" piešķirti dīkstāves pabalsti. "Metta", tāpat kā vēl pāris klubi, saņēmusi atteikumu.

"Mums uzreiz atteica, protams, ka pārsūdzējām. Zinu, ka atteikts vēl vairākiem klubiem. Šobrīd visu velkam saviem spēkiem un ceram, ka varēsim atsākt savu darbību," atklāja Mihelsons.

LFF valde trešdien vienojās federācijas biedru un tiesnešu atbalstam ārkārtējās situācijas apstākļos novirzīt papildu līdz 100 000 eiro. Savukārt attiecībā uz virslīgas klubiem, LFF valde vienojās atgriezt līdz šim veiktos maksājumus par citu federāciju sagatavoto spēlētāju jeb viesspēlētāju reģistrēšanu un iekļaušanu komandas pieteikumā, lai palīdzētu klubiem esošajos apstākļos nodrošināt finansiālo līdzekļu apriti.

"Jāskatās, lai izdzīvo mazākie klubi, kuri ir atkarīgi no audzēkņu līdzmaksājumiem. Tur nav ne sponsoru, ne Eirokausu naudu. Varētu atbalstīt trenerus un organizācijas. Savelkot jostas, kaut kā izķepurosimies, bet tas sitiens būs diezgan iespaidīgs," klubu finansiālo situāciju komentēja Mihelsons.

Pagājušajā nedēļā Mihelsons sarunā ar laikrakstu "Latvijas Avīze" pauda, ka komanda ir mēneša attālumā no tā, lai atteiktos no starta virslīgā.

"Ja ar nākamo nedēļu nesākam kaut kādu darbību, tas var ļoti dārgi maksāt. Tas ir atkarīgs arī no tā, vai mēs varēsim pretendēt uz dīkstāves pabalstu. Nekvalificējamies kritērijiem attiecībā uz peļņu. Šobrīd esam diezgan lielā informācijas vakuumā un nesaņemam atbildes. Nesaprotam, kā reaģēt," neziņā ir Mihelsons.

Tāpat arī "Daugavpilī" ar futbolistiem tiek strādāts pēc individuāliem plāniem. "No leģionāriem Daugavpilī palikuši trīs nigērieši un viens ganietis - tie, kuriem bija pārāk sarežģīts process, lai nokļūtu mājās. Viņiem viss ir nodrošināts," skaidroja biedrības "Futbola centrs Daugavpils" ģenerāldirektors Nauris Mackevičs.

"Dīkstāves pabalstam pieteicāmies, bet esošajā redakcijā mums nav nekādu variantu, tāpēc esam jau saņēmuši atteikumu," atzīmēja Mackevičs.

Pašvaldības atbalsts klubam ir aptuveni puse no tā, kas nepieciešams virslīgas komandai. Mackevičs prognozē, ka kluba budžets noteikti samazināsies.

"Cik lielā mērā - tas būs atkarīgs no tā, cik ilgi būs jāievēro ierobežojošie pasākumi. Pirmssezonas treniņnometnē ieguldītais ir vējā, jo viss būs jāsāk gandrīz no nulles. Tāpat nav zināms par spēlētājiem, kurš paliks un kurš nē. Nav skaidrības par transfēru logiem. Mums ir daži spēlētāji, kuri atrodas īrē tikai līdz vasarai. Šobrīd ir daudz vairāk jautājumu nekā atbilžu," stāstīja Mackevičs.

Viņš prognozē ka būs problēmas arī citiem klubiem, jo īpaši tiem, kuriem nozīmīgu budžeta daļu sastāda transfēri. 

"2020.gadā Latvijā nekādu transfēru nebūs. Iespējas ar to kaut ko nopelnīt tikpat kā ir zaudētas. Tas attiecas arī mums. Neizskatām variantu, ka varētu nespēlēt, jo mums ir laba un spēcīga akadēmija. Jebkurā gadījumā 100% spēlēsim, neskatoties uz to, kad sāksies sezona. Kāds būs sastāvs un iespējas - tas jau ir cits jautājums," uzsvēra Mackevičs.

Līdzīgā situācijā ir arī Tukuma klubs, kura prezidents Verners Akimovs pauda nožēlo, ka apstākļi liedz aizvadīt grupu treniņus. "Mūsu klubam treniņi parasti notiek pašvaldībai piederošā infrastruktūrā, kas šobrīd ir slēgta," teica Akimovs.

Tukumnieki, ņemot vērā dīkstāves pabalsta kritērijus, atbalstam nav pieteikušies.

"Virslīgas komandas juridiskā persona ir SIA. Esam salīdzinoši jauna komanda, tāpēc neatbilstam izvirzītajiem kritērijiem. Vislielākā problēma ir neziņa, kad varēsim atsākt treniņus un kad sāksies sezona. Visi leģionāri ir prom, izņemot Mateušu Cetnarski, kurš ir diezgan apmierināts par izvēli palikt Latvijā. Saistības ar profesionālā līmeņa spēlētājiem tiek pildītas. Ceram, ka 12.maijā varēsim atsākt grupu treniņus un jūnijā spēlēt," stāstīja Akimovs.

Neskatoties uz gaidāmajām grūtībām, "Tukums 2000"/TSS virslīgā spēlēs, taču pastāv iespēja, ka komandas sastāvs var mainīties.

"Mūsu nostāja ir tāda, ka spēlēsim virslīgā, neskatoties uz sastāvu. Mums ir pietiekoši daudz vietējo spēlētāju rezerves. Viss ir atkarīgs no tā, cik ilgi būs šie ierobežojumi," komentēja Akimovs.

Tikmēr biedrība "Latvijas Futbola virslīga" (LVF) tuvāko dienu laikā vērsīsies pie Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra, ar priekšlikumiem kā varētu atsākties darbs futbola klubos.

"Neesam saņēmuši skaidrojumu tiem noteikumiem, kuri šobrīd ir apstiprināti - kā tie attiecas uz profesionālo sportu. Līdz šim nav bijis plašs piedāvājums sporta klubiem, tajā skaitā arī futbolam. Esam noformulējuši, ka pēc 12.maija vajadzētu atcelt ierobežojumus attiecībā uz sporta spēļu aizvadīšanu. Šī ierobežojuma atcelšana ļautu maija beigās uzsākt Latvijas virslīgas čempionātu. Gatavojam informācijas apkopojumu un priekšlikumu, kas atbilst mūsu specifikai un infrastruktūrai," stāstīja LVF izpilddirektors Ainārs Dakša.

Arī viņš uzsver, ka izveidotā dīkstāves pabalstu sistēma šobrīd nesasniedz klubus. Virslīgā no desmit klubiem pabalstus saņēmuši divi, četriem bijuši atteikumi, vienam pat vairākkārt. 

"Pāris klubi, redzot citu pieredzi, šaubās un nav iesnieguši pieteikumus. Atteikumu iemesli neslēpjas nodokļu parādos vai lietvedības nesakārtotībā, lielākoties tas ir tāpēc, ka nav saimniecisko ieņēmumu vai arī tie nav bijuši pietiekami. Latvijas sporta realitāte ir tāda, ka šeit sports nav bizness un visi ieņēmumi nevar tikt uzskatīti par saimnieciskajiem ieņēmumiem, kā to interpretē VID. Biedrību ieņēmumi ir dotācijas, ziedojumi un biedra naudas, kas arī šobrīd ir samazinājušies. Taču biedrības šos atbalsta mehānismus nesaņem," skaidroja Dakša.

LVF izpilddirektors atzīmē, ka apstākļi visiem ir vienlīdz sarežģīti, taču šobrīd valsts atbalsts visus nesasniedz vienmērīgi. "Arī dotāciju, ziedojumu, biedra naudas kritumu būtu jāvērtē kā kritisko elementu šo biedrību struktūrā. Jau sākotnēji ar klubiem runājām, ka trīs mēnešu dīkstāves periods kādam no tiem varētu būt kritisks. Šī tēze joprojām nav atcelta," uzsvēra Dakša.

Šajā sezonā virslīgā startēs desmit komandas, kas ir par vienu vairāk nekā pērn, bet par divām vairāk nekā aizpērn. Laukumos šogad dosies "Riga", RFS, "Ventspils", "Valmieras", Jūrmalas "Spartaks", "Liepājas", "Jelgavas", "Daugavpils", "Metta" un "Tukums 2000/TSS" komandas.

Uz augšu