Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: līderi - nebremzē, "Noah Jūrmala" - pirmā uzvara

Tieši spēlē ar BFC "Daugavpils" savu pirmo uzvaru arī guva "Noah Jūrmala". Arī šai komandai priekšā raksta Daugavpils un tas, šķiet, ir dīvainākais nosaukums ne tikai futbola virslīgas vēsturē. Kopīga Daugavpils un Jūrmalas komanda? Zinot, ka "Noah Jūrmala" virslīgā ir Daugavpils "Lokomotīves" vietā, tad šādu nosaukumu var saprast, taču neapskaužu savus ārzemju kolēģus, kuri, redzēdami šādu vārdu salikumu, noteikti apjūk...

Zinot, uz kuras komandas "kauliem" tapusi "Noah Jūrmala", varēja jau iepriekš paredzēt, ka spēlei Daugavpilī būs īpašs zemteksts. Tas gan vairāk attiecas uz abu komandu vadību, jo nedomāju, ka futbolisti gāja laukumā kā uz vienas pilsētas divu komandu dueli, par kuru nekā principiālāka nevar būt, kā gāja laukumā ar kaut kādu naidu pret konkurentiem. Galu galā - daudzi savā starpā ir labi pazīstami.

"Noah Jūrmala" parādīja zobus jau iepriekšējā mačā Valmierā, bet tagad arī pirmo reizi iekoda. BFC "Daugavpils" bija pārsvars, atsevišķos spēles posmos pat liels pārsvars, taču tā sauktais tehniskais brāķis neļāva īstenot ieceres - vispirms, lai izvirzītos vadībā, tad, lai panāktu neizšķirtu un tad tiktu vadībā, bet tad arī, lai izglābtos no zaudējuma. "Noah Jūrmala" prasmīgi izmantoja pretuzbrukumu taktiku, bet tajā pašā laikā arī neaizgāja dziļos ierakumos aizsardzībā. Tieši pretuzbrukumā Nvaorisa arī nopelnīja 11 m soda sitienu, kuru realizēja Alans Siņeļņikovs (vārtsargam Frenkam Dāvidam Orolam gandrīz izdevās bumbu atvairīt), bet tad vēl vienā pretuzbrukumā no vārtu zaudējuma glāba tikai Orols. BFC "Daugavpils" beidzot izdevās materializēt savu pārsvaru, likās, ka tagad atliek tikai "nospiest" pretinieku un gūt uzvaras vārtus, taču jau pēc piecām minūtēm - 1:2...

Nav pārsteigums, ka "Noah Jūrmala" ar katru nākamo spēli rāda arvien saturīgāku sniegumu - komandas rindās ir vairāki pietiekami meistarīgi futbolisti - un ka komanda arī funkcionālajā sagatavotībā kļūst arvien labāka. Sportisko fiormu tā iegūst no spēlēs uz spēli jeb, kā mēdz teikt, ar spēļu palīdzību. To varēja paredzēt un tas turnīram kopumā ir ieguvums - proti, vēl viena konkurētspējīga komanda.

Atliek tikai cerēt, ka "Noah Jūrmala" vadība nokārtos visu, ko jānokārto ārpus futbola laukuma un sezonas vidū virslīgas vadītājiem nenāksies atkal mainīt spēļu kalendāru...

Visi trīs līderi uzvarēja, taču nevienam no tiem uzvara nenāca viegli - ne RFS komandai Liepājā, ne Valmieras komandai Ventspilī, ne "Riga FC" savā treniņbāzes laukumā Ķeizarmežā ar Jūrmalas "Spartaku". Tas dara godu līderu pretiniekiem, taču tas viņiem diemžēl nedod punktus. Gan "Riga FC", gan RFS bija iedzinējos (0:1), bet tomēr uzvarēja ar 2:1. Viss varēja būt citādāk, ja "rīdzinieki" būtu guvuši vārtus, kamēr rezultāts bija 0:0 - vienreiz bumbu no tukšiem vārtiem izsita Vladislavs Soloveičiks, bet Milans Vranjanins trāpīja pa vārtu pārliktni. Viss varēja būt citādāk arī tad, ja Ogunniji būtu guvis vārtus un panācis 2:0 spartakiešu labā. Viss notika citādāk - "Riga FC" spēlētājiem bija vairāk meistarības, lai panāktu neizšķirtu un izrautu uzvaru, nekā spartakiešiem, lai iegūtu kaut vai punktu. Uzvaras vārti melnkalnieša Stefana Miloševiča rēķinā (lieliska Vladimira Kameša piespēle), kurš izceļas jau ceturtajā spēlē pēc kārtas un kura rēķinā ir 11 gūti vārti. Pieteikums uz čempionāta labākā vārtu guvēja titulu. Līdz šim vairāk vārtu vienā sezonā - 20 - Miloševičs bija guvis Melnkalnes 2. līgas čempionātā Podgoricas KOM rindās 2016./2017. gada sezonā.

RFS komanda Liepājā, kur pagājušajā sezonā, iespējams, tika zaudēts tituls (nesen zaudēts arī Sporta arbitrāžas tiesā tā sauktajā "lampu jautājumā), bija iedzinēja līdz 55. minūtei. Kamēr liepājnieki risināja konfliktu pēc abu komandu spēlētāju sadursmēm, tikmēr viesi zibenīgi ievadīja bumbu spēlē, izveidoja bīstamu pretuzbrukumu un Emersons panāca 1:1. Liepājniekiem šķita, ka viesi nepareizi ievadīja bumbu spēlē (tiesnesis gan nebija parādījis, ka bumbu drīkst ievadīt spēlē tikai pēc svilpes, bet vai tā bija pilnīgi nekustīga vai tomēr nedaudz ripoja - to atkārtojumā bija grūti saskatīt), taču strīdi neko neietekmēja. Tālākais bija līdzīgi kā mačā starp "Riga FC" un "Spartaku" - komanda, kurai bija pārsvars, galu galā tomēr guva uzvaras vārtus (savas bijušā uzbrucēja iemaņas atcerējās Elvis Stuglis). RFS komanda nezaudē jau 9 spēles pēc kārtas (7 uzvaras un divi neizšķirti).

"Valmierai" it kā klājās vieglāk - 2:0 uzvara Ventspilī. Taču tā tikai liekas. 2:0 pēc pirmā puslaika bija likumsakarīgi un varēja būt vēl vairāk, ja ventspilniekus vismaz pāris reizes nebūtu glābis ... bijušais valmieriešu vārtsargs Vladislavs Lazarevs (plus vēl vienreiz bumba trāpīja pa vārtu pārliktni). Toties pēc pārtraukuma laukuma saimniekiem bija iespējas padarīt mača galotni intriģējošāku - būtu Marks Kurtišs 66. minūtē realizējis 11 m soda sitienu (bumbu noķēra vārtsargs Rihards Matrevics), viss varēja būt citādāk, jo vēlāk ventspilniekiem bija vēl pāris iespējas gūt vārtus. Viss varēja būt citādāk...

Šķiet, ka futbolā viena sekmīga vai nesekmīga epizode kā nevienā citā sporta spēlē spēj krasi mainīt spēles gaitu. Tā tas varēja būt visās trijās spēlēs ar visu triju līderu piedalīšanos.