Zviedrijas sarunās ar Latviju ir arī paralimpisko spēļu sacensības parabobslejā

Zviedrija kā partneri spēļu uzņemšanai uzrunājusi Latviju ar nolūku izmantot Siguldas ledus trasi kamaniņu sporta, bobsleja un skeletona sacensībām.

Parabobslejs šobrīd nav paralimpisko spēļu programmā, taču Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (IBSF) šo sporta veidu rekomendēja gan iekļaušanai 2022. gada Pekinas spēļu, gan 2026. gada Milānas-Kortīnas spēļu programmās, abas pēdējās reizes saņemot noraidījumu. Par sporta veidu iekļaušanu programmā lemj Starptautiskā Paralimpiskā komiteja (IPC).

Zviedrijai iegūstot tiesības rīkot 2030. gada olimpiskās spēles, tā organizēs arī paralimpiskās spēles. Parabobslejs šobrīd ir vienīgais parasporta veids, kas no Latvijas puses iekļauts sarunās ar Zviedrijas pārstāvjiem, apstiprināja LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks.

Kā aģentūrai LETA teica Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) prezidente Daiga Dadzīte, LPK šobrīd nav iesaistīta komunikācijā ar Zviedrijas pusi. Dadzīte atgādināja, ka februārī notikušajā IPC prezidenta Endrū Pārsona vizītē Latvijā Siguldas trase neesot bijusi piemērota cilvēkiem ratiņkrēslos, un LPK par šo problēmu informējusi Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs" valdes priekšsēdētāju Daniēlu Nātriņu.

Sigulda 16. un 17. decembrī pirmo reizi uzņems Pasaules kausa posmus parabobslejā, un kā skaidroja sacensību organizatoru pārstāve Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) valdes locekle Janika Judeika, daļa no problēmām ir novērsta.

"Ar Pasaules kausa koordinatoru esam izrunājuši lietas, kuras vajadzētu uzlabot. Tāpat arī treniņos esam apzinājuši nepieciešamos uzlabojumus," stāstīja Judeika.

Sacensībās ir arī IBSF apkalpojošais personāls, kas palīdz sportistiem pārvietoties un iekāpt parabobsleja kamanās, teica Judeika.

Arī sportistu trenere Vita Kotāne atzina, ka ieteikumi tika uzklausīti un tām problēmām, kurām vajadzētu attiekties uz parabobslejistiem, Pasaules kausa sacensībās vajadzētu būt novērstām. "Ceru, ka pamatvajadzības būs nodrošinātas," teica Kotāne.

Zviedrijas Olimpiskā komiteja (SOC) un LOK otrdien piedalījās Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) organizētajā attālinātajā sēdē, kuras ietvaros tika pieteikta un prezentēta organizāciju kandidatūru ziemas olimpiskajām spēlēm 2030. gadā.

Neskatoties uz iepriekš minēto, galvenais nosacījums, lai kandidatūras pieteikums tiktu uzskatīts kā pilnvērtīgs un konkurētspējīgs, tas ir jāpapildina ar garantiju no Zviedrijas valdības. Pieteikums jāpapildina ar Zviedrijas valdības garantiju līdz 2024. gada marta beigām.

LOK ir saņēmusi Rīgas un Siguldas pašvaldību apstiprinājumus iesaistīties ziemas olimpisko spēļu organizēšanā, kā arī sportistu un līdzjutēju uzņemšanā.

Kā olimpisko spēļu mājvieta paredzēta Stokholma, tāpat sacensības notiktu arī Estešundā, Fālunā, Orē un Sēderteljē.

Par savu kandidatūru oficiāli paziņojusi Francija, kas 2030. gada olimpiskās spēles plāno uzņemt Alpu reģionos, kā arī Šveice, kas pretendēs uz 2030. vai 2034. gada spēļu rīkošanu. Tāpat iespējama arī Soltleiksitijas kandidēšana, taču amerikāņi, visticamāk, izvēlēsies pretendēt uz 2034. spēļu rīkošanu.

SOK Valde var nosaukt neierobežotu skaitu kandidātu, kuri varēs iesniegt savus piedāvājumus līdz februāra beigām un garantijas - līdz marta beigām. Galīgais balsojums plānots jūlijā.