Rīgas “Dinamo” hokeja meistari novembri pabeidza ar divām mājas spēlēm Cīrihē, decembri uzsākot izbraukumā Čeļabinskā, Maskavā un Sočos. Ja Cīrihē ar Pēterburgas SKA (1:3) vēl bija kaut kādas atskaņas no varenās 3:0 uzvaras pret “Avangard”, tad Maskavas CSKA (5:0) parādīja, cik viņi mums tālu priekšā. Kas arī saprotami, ja klubā ir... septiņas maiņas hokejistu. Mums knapi – četrarpus. Kas arī ir viena no šā rudens “Dinamo” lielākajām likstām – trūkst sastāva dziļuma.
Tā tagad moderni runāt. Kad ceturtā vai piektā maiņa var tikai piespēlēt kā laika nositēji. Kad pirmais piecnieks vien spējīgs izšķirt spēļu likteni. Izkrīt mums savainojuma dēļ zviedru uzbrucējs Linuss Videls, un “Dinamo” vairs nav kam iemest. Nodzen Metjū Majone bārdu, un arī viņam zūd metiena precizitāte. Tādā komandā kā mūsu “Dinamo” katra spēlētāja iztrūkums uzreiz akūti jūtams. Kā tas bija ar Uvi Balinski, Kristapu Zīli, Brendonu Makmilanu, Matiasu Mitinenu, kā tas ir, spēlējot bez Gunāra Skvorcova, Sergeja Gimajeva, Dmitrija Šuļeņina.
Pat juniora Emīla Ģēģera aizbraukšana uz pasaules U-20 čempionātu ir robs sastāvā. Jo juniors Ģēģeris iedod gana daudz enerģijas un mazākumā kausē pretiniekus.
Interneta gudrinieki gan nebeidz pamācīt “Dinamo” galveno treneri un ģenerālmenedžeri Ģirtu Ankipānu vienā personā, ka vajagot pastiprinājumu. Viss jau pareizi, tikai GM maciņā ir tik naudiņas, cik tās ir, un tādi plaši žesti, ka mēs pirksim Nīlanderu kā Omskas “Avangard”, mums nav pa kabatai. Neprecizējot detaļas, bet GM Ankipāns vasarā tāpat ir nopircis ļoti labu preci. Proti, leģionārus. Kuriem pēc formulas ir jātaisa rezultāts, un viņi to arī taisa.
Videls ar 14 vārtiem un 17 piespēlēm ir izteikts uzbrukuma līderis. Majonem šāda pati loma starp aizsargiem (8+22), tikai negribētos, ka t.s. lietderības ailē pret Metjū uzvārdu ir mīnus 11... Kaut arī pēdējā mačā pret Ufas “Salavat Julajev” Timurs Biļalovs vārtos tika nomainīts, viņa statistika ir vairāk nekā laba – 93,5% atvairītu metienu, vidēji spēlē zaudējot 2,06 vārtus.
Paņem Ankipāns no Maskavas “Spartak” aizsargu Artjomu Aļajevu, un viņš itin drīz kļūst par “Dinamo” vilcēju. Pēc savainojuma atgriežas laukumā Makmilans, un daudz ašāks kļūst arī viņa maiņas biedrs Kevins Klarks. Ar mazām iebildēm (Gilīss, Dzaneti) šobrīd visi “Dinamo” leģionāri savu maizi atstrādā godam.
Man kā skatītājam nepatīk tādas spēles kā 0:1 Čeļabinskā. Gribētos vairāk gūto vārtu, bet Kristers Gudļevskis jau pirms krietna mēneša visiem skatītājiem teica, ka “Dinamo” rezultāti būs 2:1, 1:0, 3:2. Kā tas bija Maskavā pret “Spartak” un Sočos, kur puiši panāca 2:2, papildlaikus un bullīšus. Jā, formāli jau abas šīs spēles “Dinamo” bullīšos zaudēja, bet... kopā par abām tabulā klāt nāca tikpat punktu, cik par vienu uzvaru. Tāpēc jau it kā nav nepareizi rakstīt, ka ir septiņi zaudējumi pēc kārtas, taču ar piebildi, ka divi no tiem ir ar punktiem. Kas nav mazsvarīgi. Šādā stilā zaudējot kaut visas 62 spēles, tabulā būtu nevis 0 punktu, bet 62. Tagad ir 32 un 9. vieta Rietumu grupā, par trim punktiem atpaliekot no Podoļskas “Vitjaz”.
Visticamāk, ka abu šo klubu cīniņā arī tiks sadalīta 8. vieta, taču iespējams, ka kritums var būt gan “Spartak” un Maskavas “Dinamo”, gan arī Sočiem. Ja viņu kritums sakritīs ar Rīgas “Dinamo” kāpumu... Katrā ziņā tā nav dažu pēdējo sezonu bezcerība, kad ap Ziemassvētkiem jau jāsāk domāt par nākamo sezonu.
Ir vēl divas lietas, kas mani tracina kā skatītāju. Pret slidzābāku (kāju) atsitušās ripas, kuras šad tad tiek ieskaitītas par vārtu guvumiem, šad tad – ne. Ja ir kustība ar slidu, nekādu problēmu, tie nav vārti, bet nule “Dinamo” vienā spēlē pat no dažādām pusēm atkārtotā video es vismaz kustību ar kāju nevarēju redzēt. Un otrs strīdus ābols. Atrašanās vārtsarga laukumā. Arī šīs situācijas galvenie tiesneši traktē bezgala atšķirīgi. Vairākiem Latvijas soģiem esmu jautājis, nu kur tad ir tā atšķirība starp pareizi un nepareizi gūtajiem vārtiem. Atbildes nav. Skatītājiem, kuru dēļ vispār ir uzceltas tās lielās sporta arēnas, jācer uz soģu godīgumu.
/nginx/o/2018/08/12/11179439t1haccb.jpg)