Par sešām vakantajām LFF valdes locekļu vietām cīnīsies 20 kandidāti

Kaspars Gorkšs un Maksims Krivuņecs

FOTO: Artūrs Krūmiņš/TVNET

Uz sešām vakantajām Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes locekļu vietām saņemts 21 pieteikums, bet no tiem viens atsijāts, jo pretendents neatbilda kritērijiem. Tādējādi LFF ārkārtas kongresā 10. jūnijā valdes locekļu vēlēšanās piedalīsies 20 kandidāti, informē LFF prezidents Kaspars Gorkšs.

"Esmu pateicīgs visiem kandidātiem par vēlmi piedalīties Latvijas futbola pārvaldībai tik nepieciešamo pārmaiņu iedzīvināšanā. Mums ir ļoti nepieciešami jauni cilvēki, kas iesaistās federācijas darbā, tādēļ pats personīgi uzrunāju vairākus kandidātus, kuru kompetence būtu svarīga futbola saimei. Tas veicinās konkurenci, jo mērķis ir iegūt spēcīgu un profesionālu federācijas vadības komandu," uzsver LFF prezidents.

Kaspars Gorkšs cer, ka ārkārtas kongresā LFF biedri aktīvi iesaistīsies kandidātu izvērtēšanā, novērtēs viņu piedāvātos attīstības virzienus un pieņems pārdomātus, uz nākotni vērstus lēmumus.

Šobrīd vakantas ir LFF valdes locekļu pozīcijas, kuru atbildībā ir treneru attīstība, sieviešu futbola attīstība, infrastruktūras un reģionālā attīstība, elites futbola attīstība, izglītības segmenta attīstība un tautas futbola jeb Grassroots attīstība. Viens pretendents varēja pieteikties uz vienu no šīm sešām vakancēm.

Pēc saņemto pieteikumu izskatīšanas LFF administrācijā LFF biedru balsojumam ārkārtas kongresā 10. jūnijā tiek virzīti zemāk norādītie kandidāti.

  • Elites futbola attīstība - Raivis Hščanovičs, Arturs Gaidels, Rinalds Zeps.
  • Infrastruktūras un reģionālā attīstība - Andis Kronis, Zane Grundiņa-Arāja, Maksims Krivuņecs, Māris Peilāns.
  • Izglītības segmenta attīstība - Egons Brants, Nauris Mackevičs, Diāna Zaļupe.
  • Sieviešu futbola attīstība - Anastasija Kučinska, Jānis Apse, Krišjānis Kļaviņš.
  • Tautas futbola attīstība - Jānis Engelis, Antons Semeņaks, Pāvels Gognidze, Vladimirs Asrijancs, Mārtiņš Auziņš.
  • Treneru attīstība - Sergejs Kovaļovs, Egils Trušēlis.

"Asākā konkurence šobrīd būs tautas futbola, kā arī infrastruktūras un reģionālās attīstības valdes locekļu kandidātiem. Aicinu biedrus atbildīgi izvērtēt visus kandidātus un iepazīties gan ar pieredzi, gan attīstības redzējumu. LFF ir ļoti svarīgi, lai, piemēram, par infrastruktūras un reģionālo attīstību atbildētu pieredzējis un kompetents cilvēks, jo infrastruktūras projekti ir apjomīgi, ar lieliem budžetiem, taču ar to īstenošanu ir gājis kā pa celmiem. Vēlos vērst uzmanību arī uz izglītības segmentu, jo tas ir pamats tālākai futbola attīstībai. Protams, gala lēmums par labākajiem valdes locekļiem ir LFF biedru rokās," atzīst Kaspars Gorkšs.

Atbilstoši noteiktajai kārtībai pieteikties vakantajām valdes locekļu pozīcijām varēja līdz 3. jūnijam. Pēc tam saņemtie pieteikumi tika izskatīti, izvērtējot to atbilstību LFF statūtos noteiktajām prasībām un pārbaudot, vai attiecīgajam kandidātam ir vismaz vienas divdesmitās daļas LFF biedru jeb septiņu organizāciju atbalsts. Kopumā atbalstu kandidātiem izteikuši 75 dažādi LFF biedri.

Pieteikumu valdes locekļa amatam, kas atbild par infrastruktūras un reģionālo attīstību, iesniedza arī Aleksandrs Kiseļovs, tomēr viņš nesaņēma nepieciešamo LFF biedru atbalstu un tādējādi dalībai vēlēšanās netiek virzīts.

Pretendējot uz vietu valdē, kandidāts vienlaikus pretendē arī uz vienas LFF pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amatu. Lai kļūtu par LFF valdes locekli, gaidāmajās vēlēšanās pretendentam kvoruma gadījumā jāiegūst 50% klātesošo biedru atbalsts plus vienu balsi.

LFF kārtējā kongresa laikā 26. aprīlī un pēc tā atkāpās seši no 11 LFF valdes locekļiem. Līdz ar to atbilstoši LFF statūtiem nepieciešams rīkot ārkārtas kongresu un ievēlēt trūkstošos valdes locekļus uz atlikušo valdes darbības pilnvaru laiku, kas ir 2020. gada aprīlis.

Uz augšu