Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Kāpēc Ankipāns nevar nopirkt jaunu centra uzbrucēju?

Ģirts Ankipāns

FOTO: Raimonds Volonts / dinamoriga.lv

Ja kāda komanda nespēj gūt vārtus, tad no malas šķiet, ka pats vienkāršākais risinājums ir nopirkt labus uzbrucējus. Rīgas "Dinamo" galvenais treneris un vienlaicīgi arī ģenerālmenedžeris Ģirts Ankipāns nemešanas laikā komandu pastiprināja ar... diviem vārtsargiem un aizsargu. No malas tas liekas neloģiski: ja divi potenciālie ripu metēji Jakobs Berglunds un Davids Ulstrēms prom, turklāt abi centra uzbrucēji, kuri bija iecerēti pirmajās divās maiņās, tad vietā pienāktos ņemt centra uzbrucējus.

No malas un, sēžot mīkstā dīvānā ar alus kausu blakus, viss liekas ļoti vienkārši, bet reālā hokeja tirgus situācija ir tāda, kā ir, turklāt centra uzbrucēji un aizsargi labroči vienmēr ir bijusi deficīta prece, bet "Dinamo" pirkumu vai nepirkumu ietekmē arī reālā maciņa plānums. Viņdien, kad divi Krievijas mediji gandrīz vienlaicīgi informēja tautu par KHL klubu algu budžetiem un KHL piecdesmit apmaksāto hokejistu algām, zvīņām bija jānokrīt pat no aklo acīm.

Rīgas "Dinamo" ar 3,65 miljonu eiro algu budžetu ir pēdējā visā KHL, no abiem "armiju" oligarhiem CSKA un SKA atpaliekot akurāt sešas reizes (24,6 miljoni).

Normālā līgā lielākā daļā klubu iestātos par kaut cik līdzvērtīgiem algu griestiem. Jā, varam jau piekrist tam, ko saka padomju laiku treneri: ka ne jau nauda spēlē, bet sportisti. Ir jau šad tad arī gadījumi, kad mazbudžeta klubs izsitas gana tālu, taču principā, kam vairāk naudas, tiem labākie spēlētāji. Kam labākie spēlētāji, tiem lielākas iespējas uzvarēt.

Ja KHL gribētu būt pavisam godīgi, tad turnīra tabulas vajadzētu veidot pēc sistēmas, ka vienā grupā sacenšas tie, kam vairāk par 20 miljoniem algās, tad no 10 līdz 20 un trešajā grupā - līdz 10 miljoniem.

Vai pat rēķināt, cik viens punkts tabulā izmaksājis. Šie, protams, ir suņa murgi. Jo KHL tikai vārdos ir par godīgu sportisku konkurenci. Reālajā hokejā viss ir stipri citādi. Ja padomju laikos gandrīz jebkuru hokejistu varēja iesaukt armijā (CSKA, SKA) vai iekšlietu un robežsardzes karaspēkā ("Dinamo"), tad KHL iesaukums "armijā" notiek ar naudas palīdzību.

Komandu komplektācijas laikā, vai arī tad, ja "Dinamo" iet švaki, tauta kritizē ģenerālmenedžeri, kurš nespēj Rīgai piesaistīt pat latviešu uzbrucējus Mārtiņu Karsumu, Miku Indraši un Kasparu Daugaviņu. Kaut lieta ir matemātiski elementāra: ja GM Ankipāns maksātu šim trijniekam algu Rīgā, tad pārējo atalgojums būtu par 1,5-1,8 miljoniem mazvērtīgāks. Vai šis pats Metjū Majones un Linusa Videla atgadījums. Pēc ideālās pērnās sezonas abi gribēja, lai viņiem dubulto algas, kas Rīgas gadījumā praktiski nav iespējams. 

Viens - Videls Zviedrijā joprojām gaida, ka kāds KHL klubs apmierinās viņa prasības, kas oktobra sākumā bija 800 000 eiro.

Kas principā nav nekas pārdabisks. Protams, uz KHL un nevis "Dinamo" fona. Ja KHL piecdesmit spēlētāji saņem vairāk par miljonu eiro sezonā, kāpēc gan lai Videls, kurš pērn bija viens no KHL labākajiem metējiem (24+24), negribētu vismaz tikpat, cik CSKA trešās maiņas uzbrucējs. Vai Majone ar saviem 46 pērngada punktiem (11+35)? Pekinas "Kun Lun Red star" viņu paņēma, taču "Dinamo" punktu mašīna Ķīnā stipri piebremzējusi un tagad hokejista aģents jau meklē Metjū pielietojumu KHL. Protams, par Pekinas cenu. Kas "Dinamo" nav pa kabatai, turklāt ir maza garantija, ka Majone -19 būs tikpat metošs kā Majone -18.

Uz virsraksta jautājumu, kāpēc Ankipāns nevar nopirkt labu centra uzbrucēju, ir vismaz vairākas atbildes. Vienkāršotā - labam centra uzbrucējam nepietiek naudas. Kā nepietiek? Kur tad palika tā, kas palika pāri no Ulstrēma, Berglunda un Kristera Gudļevska līgumiem? It kā loģisks vaicājums. Bet. Pirmkārt, viņi jau bija "Dinamo" nokalpojuši divarpus mēnešu vai mazliet vairāk; otrkārt, laužot līgumus, spēlētājiem bija jāizmaksā 50% kompensācija no atlikušās līguma summas. Kam divu dārgāko spēlētāju gadījumā kopā bija jābūt apmēram 200 -210 000 eiro. Tātad par šo summu GM neko nopirkt vairs nevar... Uz galda paliek tieši tikpat, bet Aleksandrs Salāks jau nu arī nav gluži no paša lētākā gala... 

Ja pērn priecājāmies, ka Ankipānam izdevies trāpīt ar leģionāriem, tad šoruden divi centra uzbrucēji pēc savas hokeja manieres ir pilnīgi garām Ankipāna forčekingam, turklāt arī iecerētais pamatvārtsargs, kuru jau nu vajadzēja pazīt, arī pieskaitāms neveiksmīgajiem pirkumiem.

Nav nozīmes, kāds konkrēti katram līgums, bet viens no atlaistajiem ar 350 000 eiro bijis smagākais, bet 270 000 esot trešais cipars. Trešajam padzītajam mazliet mazāk. Bet kopumā - netrāpot ar trim pamatsastāva spēlētājiem, GM ne tikai pazaudējis trīs iecerētos līderus, bet vismaz 250 000 eiro. Kas Rīgas gadījumā ir gana liela nauda un varētu atbilst centra uzbrucēja aģenta vēlmēm. Tā kā kopš treniņu sākuma pagājuši jau trīs mēneši, tad potenciālo jaunpienācēju līgumi ir uz atlikušajiem sešiem mēnešiem. Cik dzirdēts atsauksmēs no Skanstes ielas, tad "Dinamo" īpašniekam Jurim Savickim, kurš TV kameras priekšā tekoši stāstīja par kluba padomi kā kolektīvo ģenerālmenedžeri, lielākās iebildes bijušas par Ankipāna kā ĢM darbu un nevis par to, kas nav izdevies viņam kā trenerim.

Saņēmuši kompensācijas no Rīgas "Dinamo", abi zviedri jau atraduši darbu. Ulstrēms - Šveices NLA, Berglunds - Ņižņekamskas "Ņeftehimik", turklāt pēdējais Tatarstānā dabūjis pat vairāk nekā Rīgā. Gudļevskis trenējas kopā ar "Kurbadu" un gatavojas Latvijas izlases spēlēm Liepājā. Ja vien līdz tam laikam jau nebūs atradis sev jaunu klubu.

Principā Ulstrēma un Berglunda ātrā jauna darba atrašana rāda arī to, ka centra uzbrucēju tirgus letē piedāvājuma nemaz tik daudz nav. Un, ja vēl tu nevari brīvi operēt ar naudu, tad ir tā, kā Ankipānam.

Saprotot, ka centrs ir akūti nepieciešams, tajā pašā laikā mēģinot punktus vākt ar tiem centriem, kas mums ir. Ar Brendonu Makmilanu, ar 20 gadus veco Danielu Bērziņu otrās maiņas (!!) centrā, ar Andri Džeriņu un Oskaru Batņu, izmisuma gadījumā centrā sūtot pat komandas kapteini Lauri Dārziņu.

Ar Andreju Makarovu vārtos un Oskaru Bārtuli pirmajā aizsargu pārī "Dinamo" ir kļuvis konkurētspējīgs sava līmeņa vienībām. Gagarina kausa fināls tas, protams, nav, taču kaut kur jau sāk tuvoties tam hokejam, kas bija augusta beigās "Latvijas Dzelzceļa" kausā.    

Uz augšu