Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Neredzamais Gigants, neviena nemanīts, lēni izslīd cauri pieblīvētajam "Staples Center" un klusi dodas mājup.
"Šķiet, ka līga (NBA) pagriezusi man muguru," viņš saka. Neredzamais Gigants paveras apkārt uz "All-Star" spēles varoņiem, kuri dodas uz dažnedažādām ballītēm, basketbola leģendām, kuras skrien uz televīzijas šoviem, parastiem basketbola faniem, kuri paiet viņam garām tā, it kā viņš būtu vienkāršs halles stabs. "Šķiet, ka basketbolā man vairs nav vietas," viņš saka un palabo savas brilles, kuras pilnīgi "neiet kopā" ar viņa seju. Nacionālās basketbola asociācijas visu laiku labākais punktu guvējs NBA lielākajā sezonas nedēļas nogalē jūtas vientuļš. Karīms Abduls-Džabars. Atceraties? Pagājušajā nedēļā viņa piedalījās pieminekļa atklāšanā. Gan viņš, gan Maģiskais Džonsons izcīnījuši piecus čempiontitulus Losandželosas "Lakers", taču piemineklis ticis uzcelts Džonsonam. Tāpat viņš parādījās "Karjeras dienās" NBA basketbolistiem. Nevienam nav labāku statistikas rādītāju kā Abdulam-Džabaram, taču arī šis vakars piederēja Maģiskajam.
"Maģiskais bija vairāk nekā basketbolists," sacīja Abduls-Džabars, "savukārt es padarīju savu darbu un devos mājās." Tagad, 15 gadus pēc profesionālās basketbolista karjeras beigām, darba vairs nav, atlikušas vienīgi mājas. Kamēr vairāki viņa laika komandas biedri strādā televīzijā vai trenē komandas, viņš raksta grāmatas un domā par pagātni. Viņš vēlas būt treneris, taču viņa vienīgās pilnās sezonas trenera amatā bija Indiāņu rezervātā un ASV Basketbola līgā. Viņš vēlas, lai viņu novērtē kā vienu no labākajiem basketbolistiem sporta vēsturē - hei, viņš tāds bija - taču vai kāds viņa vārdu izsaka ar tādu pašu aizgrābtību kā "Maikls Džordans"? "Tas mani sarūgtina," atzīst Džonsons. "Jā, viņš ir atstāts ēnā un ne tikai šovakar (pieminekļa atklāšanā), bet basketbolā vispār, un punkts." Bet kāpēc? ...ja viņu liktu par standartu un salīdzinātu ar tagadējo basketbolistu "cipariem", puse profesionāļu izrādītos amatieri. Un turklāt Abdul-Džabars nebūt nav bijis tas labākais un patīkamākais cilvēks. Arī viņš pats atzīst, ka tāds nebija. Ne vienmēr viņš bija pieklājīgs ar faniem, reti bija iecietīgs pret žurnālistiem. Ja izveidotu Džabara to dienu tēla statuju, tad tā būtu ar piesardzīgi noliektu galvu un acīm, kuras vienā mirklī izurbj tevī caurumu. Kopā ar pelēkām ūsām šis tēls reprezentē cilvēku, ar kuru retais vēlētos sadarboties. "Es rāvu pušu visas saites, kuras mani saistīja ar faniem, tagad es to saprotu," atzīst basketbolists. "Tā bija daļa no mana rakstura - biju ļoti kautrīgs. Man nepatika uzmanība, un tā bija mana kļūda." Tad, kad visi apkārt smējās, viņš ikvienu pavadīja ar drūmu skatienu, un, raksturojot šodienu, šī personālija reprezentē nevis vienkāršu klūdu, bet katastrofu. "Tā bija mana kļūda," viņš saka. "Un tagad man ar to jāsadzīvo." Diez vai to kāds no mums atceras - tajā laikā mūsu skatītāji nemaz nevarēja sapņot par NBA mača redzēšanu, taču 1979. gadā, pirmajā "Lakers" sezonas spēlē Abduls-Džabars izpildīja uzvaru nesošo pēdējo metienu. Tā Maģiskajam Džonsonam bija pirmā spēle profesionāļa statusā. Džonsons tobrīd tik ļoti priecājās par uzvaru, ka lēkāja apkārt Džabaram un kārās kaklā tā, it kā viņi tikko būtu ieguvuši čempiontitulu. Un ko izdarīja Džabars? Viņš jauno censoni pagrūda malā un norāja. Teica, ka "mums vēl 81 tāds mačs jānospēlē".Tieši tobrīd radītais tēls viņam sekoja viscaur karjerai. "Es zaudēju iespēju iegūt daudz draugu, to es tagad saprotu," viņš sacīja. "Es nesapratu, ka tā ir daļa no mana darba. Vabūt bija gan. Tā bija mana kļūda." Kāds vietējais reportieris savulaik paņēma Džabara aizmirsto formas jaku un aizveda to uz Ņujorkā notiekošo "All-Star" spēli. Kad basketbolists neiedomājās uzreiz pateikties, cits reportieris to pataisīja par rakstīšanas vērtu stāstu. Stāsti par viņa īgnumu pletās plašumā, un laikā, kad Abduls-Džabars noslēdza savu karjeru, līga, šķiet, lēmumu bija jau pieņēmusi. "Uztaisīju pauzi triju gadu garumā, jo biju mazliet "pārdedzis"," stāstīja basketbolists, "taču, kad mēģināju atgriezties, bija jau par vēlu. Neviens mani vairs negribēja." Viņš vēlas trenēt profesionāļus, taču daži saka, ka viņš ar tiem nemāk komunicēties. Viņš vēlas vadīt komandu, taču daži saka, ka viņš nespēj tikt galā ar sabiedrības paaugstināto uzmanību. "Es zinu, kāpēc neviens nevēlas viņu nolīgt," reiz sacīja kādas komandas menedžeris, "taču es neteikšu, kāpēc." Pirms pāris gadiem Abduls-Džabars pāris mēnešus sabija par Losandželosas "Clippers" trenera asistentu, taču sezonas beigās vadība nolēma nomainīt visu treneru sastāvu un Džabars atkal palika bez darba. Kopš tā laika viņam nav bijusi neviena nopietna intervija ar jebkādu NBA komandu. Un, jā, kopš savas aiziešanas, iespējams, labākais basketbolists "Lakers" vēsturē nevienu dienu nav strādājis Losandželosas komandas labā. "Karīms ir bijis kautrīgs visu dzīvi... Un tagad viņam būtu jāiejūtas šodienas jauniešu attieksmē un dzīvē," sacīja Maģiskais. "Domāju, ka tas ir viens no jautājumiem, kas uztrauc daudzus: vai viņš varēs sastrādāties ar mūsdienu cilvēkiem. Personīgi es gan uzskatu, ka viņš ir uz to spējīgs. Viņš pēdējo gadu laikā ir ļoti mainījies." To tagad pamana aizvien vairāk cilvēku. Viņš vairāk neurbj cilvēkus ar skatienu. Tāpat pirms otrā jautājuma viņš necenšas paspiest roku un izvadīt ciemiņu pa durvīm. Viņš ir kļuvis pieklājīgs, iecietīgs un patīkams sarunu biedrs. "Domāju, ka visi vienkārši ir nobijušies, jo atceras, kāds viņš bija laikā, kad spēlēja basketbolu," sacīja Maģiskais. "Taču tas bija tad. Tagad ir tagad. Nevajag viņu noliegt, pirms viņš nav ticis pie iespējas sevi pierādīt. Uzskatu, ka viņš varētu būt ļoti labs treneris." Abduls-Džabars smaida. Jā, viņš patiešām to prot. "Man joprojām ir daudz lietu, kuras varu piedāvāt basketbolam," viņš saka. "Man joprojām ir zināšanas, kurās dalīties. Esmu daudz ko iemācījies. Un zinu, ar ko man būs jāsaskaras, strādājot šodien." Aizmirstiet par pieminekli. Karīms Abduls-Džabars būs laimīgs par atbildi uz telefona zvanu. Tur nav nekādas maģijas, taču viņš noteikti tādu ir pelnījis. P.S. Pēc šā raksta tapšanas kļuva zināms, ka Neredzamais Gigants pievienojies Ņujorkas "Knicks" komandai, kuras labā meklēs jaunos profesionāļus. Viņa pienākumi, kā komentējusi komandas vadība, var paplašināties.
