Lucavsalā 2006.gada Pasaules hokeja čempionāta vajadzībām būvējamās hokeja halles un atpūtas kompleksa vērienīgā projekta īstenotāji vēl nav savākuši celtniecībai nepieciešamo naudu un to sāks darīt, kad būs skaidrs, kādas garantijas ir gatava sniegt Latvijas puse.
Par jaunajiem halles cēlājiem pagaidām nav nekādas skaidrības.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tā piektdien, atsaucoties uz projekta īstenošanā iesaistītās kompānijas "Southern Cross" pārstāvja Mišela Fradēna teikto, raksta laikraksts "Diena", norādot, ka solījums 2006.gada Pasaules hokeja čempionāta vajadzībām Lucavsalā celt 400 miljonu dolāru vērtu hokeja halli un atpūtas kompleksu ir izraisījis šaubas par projekta dzīvotspēju, kuras nespēj kliedēt centieni uzzināt ko vairāk par investoru grupu, kas it kā esot gatava veikt lielāko ārzemju investīciju Latvijas vēsturē. Uz jautājumiem par Latvijas valdības potenciālajām saistībām un investoru grupas pieredzi un pieejamiem naudas līdzekļiem "Diena" no dažādiem avotiem saņēmusi neskaidras vai pretrunīgas atbildes, bet investoru grupas publiskā seja, mārketinga firmas "IMS Studio 6" vadītājs Gorans Takačs ir daudzās ārzemju publikācijās minēts sakarā ar pirms dažiem gadiem uzliesmojušo Starptautiskās olimpiskās komitejas korupcijas skandālu. Likraksts norāda, ka Lucavsalas projektā nepiedalās viena firma, bet gan trīs atsevišķas kompānijas - Šveices mārketinga firma "IMS Studio 6", Francijas investīciju firma "Southern Cross" un ASV celtniecības firma NBBJ. Pēdējā ir pazīstams arhitektu birojs, kas realizējis daudzus lielus sporta kompleksu projektus visā pasaulē, arī Staples centru Losandželosā ar 20 000 vietu, kurā spēlē slavenie "NBA Lakers". Tomēr finanses un organizāciju piedāvā pārējie partneri, un viņu teiktais par darbību šādu projektu realizācijā rada nopietnas pārdomas. Fradēns "Dienai" atteicies nosaukt kādu celtniecības projektu, kura finansēšanā būtu piedalījies kopā ar IMS, atzīstot tikai, ka tādi esot daudzās valstīs. Kur - tā esot konfidenciāla informācija. IMS mājaslapā celtniecības darbu organizācija netiek minēta starp firmas darbības virzieniem, tikai mārketings, dizains un multimediji. Savukārt Takačs gan atsaucas uz vairākiem projektiem Austrumeiropā, tostarp uz pieredzi 2000.gada Pasaules hokeja čempionātā Sanktpēterburgā, bet "Diena" atgādina, ka tur naktī pirms čempionāta atklāšanas strādnieki vēl skraidīja pa halli ar otām un krāsas ķipjiem. "Diena" arī piebilst - ja šaubas rada organizētāju pieredze, tās nespēj mazināt arī pieejamā informācija par projekta finansējumu - Fradēns atzinis, ka nauda projektam vēl nav savākta. Viņa firma sāks meklēt resursus, kad būs skaidrs, kādas garantijas ir gatava sniegt Latvijas puse. Te gan neesot runa obligāti par finansu garantijām, bet gan par zemes ieguldījumu un iespējām realizēt citus projektus, par kuriem Fradēns nevēlējās tuvāk izteikties. Lielāku skaidrību šajā jautājumā laikrakstam nav viesis arī Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans, kurš apgalvoja, ka nauda tomēr esot savākta (Fradēns, būdams finansists, esot piesardzīgs cilvēks) un ka 400 miljoni nav domāti tikai hallei un atpūtas kompleksam, bet gan šīs grupas investīcijām Latvijā kopumā. Arī Lipmans nav varējis nosaukt citus projektus, kuri būtu saistījuši investoru interesi. Projektā izvirzītas arī prasības par infrastruktūras sagatavošanu un nodokļu atvieglojumiem, bet, kā "Dienai" teicis 2006.gada Pasaules hokeja čempionāta rīcības komitejas loceklis, finansu ministrs Gundars Bērziņš, "pilnīgi nav skaidrs, vai neparādīsies prasības par papildu atvieglojumiem". Neapmierinātība ar rīcības komitejas darbu liekot finansu ministram apsvērt iespēju lūgt tās vadītāju, premjeru Andri Bērziņu atbrīvot viņu no līdzdalības tajā. Pagaidām citi komitejas dalībnieki nav tik satraukti par projekta izredzēm. Laikraksts norāda, ka finansu ministrs vienīgais pirmdien balsoja pret Lucavsalas projektu, bet premjers ceturtdien intervijā Latvijas radio izteicās labvēlīgi par solīto investīciju apjomu un atsaucās uz solījumu sniegt nepieciešamās garantijas halles celtniecībai. Takačs "Dienai" teicis, ka depozīta iemaksa būtu iespējama, taču viņš to neuzskata par lietderīgu. "Diena" arī norāda, ka skandalozu pieskaņu visam projektam piešķir arī Takača biogrāfija, kurā redzamu vietu ieņem pārmetumi par saistību ar Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) balsu pirkšanas skandālu. Lielākais ASV sporta žurnāls "Sports Illustrated" (SI) 1999.gadā rakstīja, ka Gorana Takača tēvs Arturs, tuvs SOK prezidenta Huana Antonio Samaranča draugs, 1991.gadā palīdzējis nokārtot Nagano apstiprināšanu par 1998.gada ziemas olimpiāžu rīkotāju, bet pats Gorans saņēmis 450 000 dolāru no Nagano pilsētas kā konsultants. SI arī apgalvo, ka četrus gadus vēlāk Gorans Takačs Soltleiksitijas orgkomitejas viceprezidentam Deividam Džonsonam piedāvājis nodrošināt Krievijas Sporta komitejas vadītāja Vitālija Smirnova atbalstu par 35 000 ASV dolāru. Laikraksts piebilst, ka franču interneta resursā "Encyclopaedia Universalis" atrodams Limožas universitātes ekonomista Žanfransuā Burga pētījums par SOK, kurā teikts, ka Smirnovs uzticējis savas organizācijas mārketingu Gorana Takača firmai. Gorans Takačs "Dienai" noliedzis jebkādu saistību ar balsu pirkšanu un apgalvoja, ka pašas SOK ētikas komisijas slēdzienā par šo skandālu viņa firmai izvirzītie pārmetumi atzīti par nepamatotiem. Saistību ar balsu pirkšanu viņš noliedza arī 1998.gadā intervijā Šveices avīzei "SonntagsZeitung". Protams, viņam esot visādi kontakti ar SOK, jo šajā vidē viņš esot audzis. Tāpēc viņš tur darbojas, jo, kā atzinis Takačs, "ja kāds ir zobārsts, tam nevajadzētu arī būvēt tiltus".