Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Izlasei 36 +ašpadsmit kandidātu

FOTO: Guntis Lazdāns

Dienā, kad Rīga pazaudēja mēru, bija arī kāda tautai varbūt pat būtiskāka ziņa – Latvijas Hokeja federācija paziņoja, kuri spēlētāji ir aicināti uz izlases pirmo treniņu 8. aprīlī. Ja Hokeja federācija vēl uz dažām stundām aizkavētu kandidātu saraksta publiskošanu, tad iznāktu kā pēdējos gados Latvijas politikā – viss vissvarīgākais notiek piektdienu vēlā pēcpusdienā, kad lielākā daļa ierēdņu jau ir ceļā uz pelnītu nedēļas nogales atpūtu. LHF neizturēja, 36 kandidātu un vēl 15 citu kandidātu sarakstu izziņojot jau pusdienas laikā. Un dodot tautai iespēju interneta portālos komentēt, kurš te ir lieks un bez kura Bobam Hārtlijam nekādi neiztikt.

Kāpēc 36 kandidāti? Viss ir vairāk nekā vienkārši – sešas maiņas, divi rezerves uzbrucēji, četri vārtsargi, kas, darbojoties divās plūsmās, uz ledus ļaus trenēties trim maiņām un diviem vārtsargiem, vai arī visiem četriem vārtsargiem atsevišķi. Vai mēnesi pirms pasaules čempionāta pirmās spēles Latvijas izlases kandidātu saraksts nav pārāk izplūdis? Jā un nē. Kopā ar tiem 36, kas nosaukti kā pirmā treniņa dalībnieki, ir vēl 15 kandidāti, kas vai nu vēl spēlē, pārsvarā Amerikā, vai arī ir ceļā uz Latviju pēc sezonas beigām, vai arī atkopjas pēc savainojuma (operācijas).

Šogad diezgan ātri iezīmējās tie hokejisti, kuru nebūs. Proti, uzbrucēji Miķelis Rēdlihs (sagaidījis trešo bērnu ģimenē), pēdējo čempionātu varonis Andris Džeriņš (pēcopereācijas periods), Mārtiņš Karsums (atkal ceļgali un potīte) un vārtsargs Jānis Kalniņš (ceļgals).

Mēnesis izlases pamatkandidātu pārbaudei, kondīcijas atgūšanai un jaunu maiņu iespēlēšanai ir pietiekami garš laiks. To hokeja speciālisti jau sen aprobējuši. Šogad arī federācija nākusi pie prāta un vairs nometni nesāk 19. martā (kā pērn), caur to izlaižot 60 (!) spēlētāju. No kuriem gandrīz puse ir no sadaļas – izlases tālāko rezervju caurskatīšana. Varētu arī šogad caurskati sākt kaut vai no februāra beigām, taču par ledu jāmaksā, plus katrs kandidāts dienā pusdienās apēd 12 eiro... Kas beigu beigās uztaisa diezgan prāvu ciparu. Ja vēl viņi nav i ne tuvu braukšanai uz pasaules čempionātu? Līdz ar to LHF Gada kongresā priekšnieki varēja biedriem ziņot, ka pērn bijusi “investīcija nākotnei”, kas domājošajiem biedriem lika saprast, ka 2019. gada pavasarī lieki ar naudu nešķērdēsies.

No 36 kandidātiem nedēļas beigās visvairāk nopēluma izpelnījās jauniņā aizsarga Tomasa Zeiles (1998) uzvārds. Vai tad ir jau tik traki, ka jāņem aizsargi no Zviedrijas 4. līgas?

Nē, tik traki nav, varbūt Zeile vienkārši vēl nav savā līgā, turklāt viņš bijis Latvijas U-20 izlases kapteinis. Kāpēc nedot iespēju? Ja būs vārgs, tāpat atdos savu vietu, kad ieradīsies “īstie” aizsargi. Gaidīšanas režīmā no Eiropas ir trīs aizsargi - Oskars Cibuļskis (pēc elkoņa operācijas), Guntis Galviņš (aizņemts Čehijas līgas pusfinālā), Edgars Siksna (priekšā Krievijas VHL fināls!) un četri uzbrucēji – Ronalds Ķēniņš, Lauris Dārziņš, Toms Andersons un Roberts Bukarts, kurš pirms mājās braukšanas pagarinājis līgumu ar Prāgas “Sparta”.

Ieraugot starp gaidīšanas režīmā esošajiem Dārziņu, uzreiz rodas vaicājums: “Vai tad federācija nav nokārtojusi savas parādsaistības ar Lauri?” It kā esot. Bet. Pēc ļoti veiksmīgās sezonas Rīgas “Dinamo” Dārziņš un vēl daži dinamieši gribot iziet t.s. brīvajā tirgū. Vērtība ir cēlusies. Ja Dārziņam jau būtu līgums ar “Dinamo” vai kādu citu klubu, tad būtiska būtu tikai veselības un līguma apdrošināšana. Bet ja līguma nav? Ko apdrošināt? Līdzīga rakstura sāga ir ar Zemgu Girgensonu – formāli viņam sezona beigusies 6. aprīlī, bet jauna līguma nav. Droši vien esam piemirsuši par šādiem gadījumiem mūsu NHL spēlētāju sakarā, bet tādi ir bijuši.

Labu līgumu gribošam spēlētājam bez līguma ir riskanti spēlēt pasaules čempionātā... Šā vai tā, bet apdrošināšanai LHF no valsts ir lūgusi 75 000 eiro, un tie ir vismaz solīti.

 

Ar Eiropas septiņnieku principā viss skaidrs – līdz Boba Hārtlija ierašanās dienai visi var būt Rīgā. Mazliet sarežģītāk ir ar Ameriku. Vārtsargs Elvis Merzļikins būs, bet bez spēļu pieredzes. Droši vien būs arī NCAA studentu čempionāta aizsargs Jānis Jaks, taču cik tālu aizspēlēsies cits aizsargs Kristiāns Rubīns? Līdz ar AHL regulārā čempionāta pēdējo spēli 14. aprīlī brīvs būs uzbrucējs Ņikita Jevpalovs, varbūt arī Rūdolfs Balcers, tad pat sezona beidzas Renāram Krastenbergam ECHL, bet Teodoram Bļugeram priekšā pirmais Stenlija kauss. NCAA sezona beigusies atlētiskajam aizsargam Kārlim Čukstem, bet viņš netiek mācību dēļ.

Līguma esamībai/neesamībai uz nākamo sezonu ir gan pozitīvie momenti – proti, tas jāizcīna pasaules čempionātā un izlases treniņos, gan arī negatīvās blaknes: ja nav līguma, spēlētājs var arī neriskēt un var izlaist pasaules čempionātu.

No Rīgas “Dinamo” līgums uz nākamo sezonu ir tikai Oskaram Batņam, kā arī Frenkam Razgalam, kurš gan dziedē savainojumu.

Iepriekšējā apskatā akcentēju vārtsargu spēli šajā sezonā. Šobrīd izskatās, ka Bratislavā brangs var būt Latvijas izlases uzbrukums. Kaspars Daugaviņš bijis Maskavas “Spartak” otrais rezultatīvākais uzbrucējs (13+23), par ko viņam no kluba pienākas bonuss; Miku Indraši (16+15) Maskavas “Dinamo” apsteiguši abi Krievijas izlases uzbrucēji Vadims Šipačovs un Dmitrijs Kagarļickis. Ronalds Ķēniņš bijis ceturtais (10+19) savā Lozannas klubā Šveicē, bet Elvijs Biezais (17+23) pirmais Gapā, turklāt spoži nospēlējot “play-off” (deviņās spēlēs 9+5).

Kopš Aleksandra Beļavska laikiem (21+19, 2001.) neviens mūsu spēlētājs nav tik daudz sametis Zviedrijas čempionātā kā Rodrigo Ābols šogad (18+8).

18 ripas ir piektais sestais rādītājs līgā. Laura Dārziņa (18+26) varoņdarbiem “Dinamo” formā varējām sekot līdzi tepat Rīgā. Bet vēl taču mums ir brāļi Roberts un Rihards Bukarti, Zemgus Girgensons un divas jaunās latvju zvaigznes pie NHL debesīm Teodors Bļugers un Rūdolfs Balcers. Rādās, ka ar uzbrukumu Bratislavā viss būs OK. No detalizētākām prognozēm pagaidām atturēšos. Pērn jau zaudēju gan ūsas, gan matus...

Uz augšu