Sporta veidu federācijas kopš marta savlaicīgi reaģē uz Ministru kabineta (MK) pieņemtajiem noteikumiem, cīnoties pret Covid-19 izplatību, taču paveiktajam darbam nereti ir īss "derīgum termiņš", kas liecina, ka federāciju nostāja netiek ņemta vērā, sarunā ar aģentūru LETA teica Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidents Aivars Platonovs.
Otrdien Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu no 17.oktobra līdz 6.novembrim aizliegt organizēt sporta pasākumus, ka arī aizliegt kolektīvos sporta treniņus iekštelpās, pamatojot ar to, ka Covid-19 izplatība ir saistīta arī ar sporta kolektīvu darbību.
LPF pagājušajā nedēļas nogalē izdevās aizvadīt Latvijas jaunatnes meistarsacīkstes, kurā piedalījās ap 200 sportistu. Platonova skatījumā, veiksmīgu sacensību norisi veicināja LPF iepriekš izstrādātās vadlīnijas epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai peldēšanas sacensībās.
Platonovs sarunā ar aģentūru LETA skaidroja, ka nevienam no sportistiem pēcāk netika konstatēta saslimšana ar Covid-19, par ko esot jāpateicas ieguldītajam darbam loģistikā. Proti, dalībnieki tika sadalīti pa sektoriem, lai vienlaicīgi vienā telpā neatrastos sportisti no dažādiem Latvijas reģioniem. Tāpat LPF prezidents norādīja, ka iesildīšanās tika organizēta tā, lai vienā telpā nebūtu vairāk par 20 cilvēkiem.
"Mums bija diezgan stingras prasības. Baseinā sacensību laikā ielaidām tikai sportistus un viņu pārstāvjus, bet skatītājiem ieeja bija liegta," norādīja Platonovs. "Tāpat ievērojām divu metru distanci un nodrošinājām dezinfekcijas līdzekļus. Sacensībās arī bija nedaudz vairāk tiesnešu."
Platonovs neslēpa sašutumu par Ministru kabineta rīcību. Pagājušajā piektdienā pieņemtie noteikumi pauda, ka katra sporta veida federācija sacensības ir tiesīga rīkot, ievērojot pašu izstrādātas prasības, savukārt jau trīs dienas vēlāk "ieguldīto darbu, maigi sakot, var nolikt plauktā pie citiem putekļiem".
"Kārtējo reizi situācija ir absurda. Federācijas ir izstrādājušas noteikumus, iepazīstinājušas ar tām savus tiesnešus un pārējo personālu, kas, protams, prasa laiku un līdzekļus, bet jau pēc trim dienām nekādas sacensības notikt vairs nevar," sūrojās federācijas vadītājs, "skaidrs, ka vēlme ierobežot sacensības nedzima vienā dienā. Rodas jautājums, vai pa trim dienām situācija ir krasi mainījusies? Manuprāt, īsti nē. Tas kārtējo reizi parāda, ka federāciju nostāja netiek ņemta vērā."
LPF prezidents piebilda, ka komunikācija ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem kopš marta ir kļuvusi nedaudz labāka, bet ne pietiekama. Piektdien notika sanāksme, kurā piedalījās gan dažādu sporta veidu federāciju pārstāvji, gan amatpersonas no IZM. Diskusijas bijušas, bet gala rezultātā nekas neesot ticis ņemts vērā.
"Saprotu, ka visu MK noteikumos iekļaut nevar, bet ar citām sporta veidu federācijām jau labu laiku uzstājam, ka jaunpieņemtajiem noteikumiem spēkā būtu jāstājas pirmdien, nevis piektdien vai sestdien. Par šo runājam jau no maija, jo MK sēdes ierasti notiek pirmdien vai otrdien, bet noteikumi stājās spēkā sestdien."
"Beigās sanāk absurda situācija - sacensības, kas noris nedēļas nogalē un sākas piektdien, pirmajā sacensību dienā var notikt, bet pēc tam vairs ne. Piemēram, šajā nedēļas nogalē Valmierā notiks vietējais čempionāts, kas arī ir iekļauts Latvijas kausa kalendārā. Piektdien tas drīkst notikt, bet sestdien ne," sadarbību ar ierēdņiem un no tā izrietošās sekas skaidroja LPF prezidents.
Otrdien īsi pēc jaunpieņemtajiem MK un VM rosinātajiem noteikumiem dažas sporta veidu federācijas paziņoja par izmaiņām pašu rīkotajos čempionātos. Piemēram, Latvijas Futbola federācija (LFF) paziņoja, ka bez virslīgas pārējie turnīri, tostarp arī jaunatnes čempionāts visās vecuma grupās, ir apturēts.
Iekštelpās treniņi var notikt tikai individuāli, bet peldēšanā to īstenot teju vai nav iespējams. "Noteikumos ir tik daudz pretrunu, ka es nezinu, vai kāds vispār spēj tam izurbties cauri. Piemēram, nometnēs drīkst pulcēties 30 bērni, bet treniņu grupā nedrīkst būt vairāk par desmit bērniem," pretrunas saskatīja Platonovs.
"Skaidrs, ka 23.oktobrī plānotais jauniešu čempionāts mums atceļas, bet 6. un 7.novembrī aizvien plānojam organizēt starptautiskās sacensības "Rīgas sprints", kas noris ik gadu. Sacensību laikā būs jāievēro daudz ierobežojumu, bet par tiem visus interesentus no ārzemēm esam informējuši. Skatīsimies vai viņi būs gatavi izpildīt šīs prasības, jo krietni pieaug arī izdevumi. Tāpat nolēmām, ka "Rīgas sprintā" piedalīties drīkstēs vien izlases, kurām būs iespēja pieteikt 20 sportistus un ne vairāk," stāstīja Platonovs.
Starptautiskajās sacensībās piedalīsies vadošie Latvijas peldētāji, bet, lai nodrošinātu viņiem pienācīgus treniņu apstākļus, ceturtdien tiks lemts par treniņnometnes norises laiku, kas plānota trīs nedēļu garumā. Platonovs uzsvēra, ka nometnē piedalīties drīkstēs tikai Latvijas izlases sastāvā esošie sportisti.
Kopš pandēmijas sākuma pagājis jau vairāk nekā pusgads. Platonovs neslēpa, ka pandēmijas pirmajos mēnešos veikti aprēķini, tomēr tie tika balstīti uz optimistiskām prognozēm - sezonas sākums septembrī. Jau toreiz viss liecināja, ka LPF zaudēs ap 100 000 eiro, bet tagad skaidrs, ka šis cipars noteikti būs lielāks.
"Jautājums, cik daudz mums atļaus strādāt un trenēties. Ja baseiniem atļauj strādāt, tad vismaz izlasei varam nodrošināt treniņus, bet citur situācija būs bēdīgāka. Ceru, ka baseinus nevērs ciet," piebilda Platonovs.
LPF gan būs spējīga līdz gada beigām pastāvēt bez saimnieciskās darbības, jo "solīdu" atbalstu Covid-19 seku mazināšanai sniegušas Latvijas Sporta federāciju padome (LFSP) un Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).
