Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: RFS paliek "trijās frontēs"

Pirms 13 gadiem Ventspils komanda trenera Romāna Grigorčuka vadībā Eiropas līgas grupu turnīrā ieguva divus punktus un ieņēma ceturto vietu (sāka ar pārsteidzošu 1:1 neizšķirtu viesos pret Berlīnes "Hertha", turpināja mājās - "Skonto" stadionā - ar 0:0 pret "Heerenveen" no Nīderlandes un tikai ar 1:2 savā laukumā zaudēja Lisabonas "Sporting", bet tad vienkārši "izšāvās"…). Mēdz teikt un pareizi mēdz teikt, ka īsto vietējās futbola līgas līmeni parādīs komandu sniegums Eiropas kausu izcīņā. Latvijas virslīgas labākie futbola klubi pēdējās sezonās ne reizi vien ir apliecinājuši, ka tie nav "peramie zēni" Eiropas kausu izcīņā, kaut gan, protams, visiem sāpīga bija, piemēram, "Riga FC" netikšana Konferences līgas grupu turnīrā pagājušajā sezonā, kaut gan pretinieks izslēgšanas spēlēs nebūt nebija no futbola lielvalstīm. Pēdējos gados virslīgas klubi Eiropas kausos neizgāžas, bet labas vidusmēra komandas ir gandrīz visās valstīs (vietā - varbūt tikai viena, citā - divas vai trīs, bet ir), kas tikai liecina par arvien lielāku konkurenci un par tā saukto "mazo komandu" arvien lielāku konkurētspēju. Pie tādām konkurētspējīgām komandām varam pieskaitīt arī labākos virslīgas klubus, un tā arī ir virslīgas līmeņa atzīšana.

Neliekuļosim - RFS komanda Belfāstā iztērēja savu veiksmes limitu, iespējams, pat pāris sezonas uz priekšu.

Pasaulē titulētākajam savas valsts čempionam (56 čempiona tituli) un klubam, kas visilgāk no visām komandām pasaulē spēlē savas valsts virslīgā (bez pārtraukuma kopš 1890. gada!) "Linfield" bija iespēja uzvarēt pamatlaikā (bumba trāpīja pa RFS vārtu stabu kompensācijas laika pēdējās sekundēs), bija vismaz pāris iespējas to izdarīt papildlaikā (RFS spēlētāji ar lielām pūlēm izsita bumbu, kas jau atradās uz vārtu līnijas), to varēja izdarīt, kad rezultāts bija jau 1:0 un ritēja papildlaika pēdējās minūtes (trīs mājinieki izskrēja pret vienu mūsu aizsargu un vārtsargu, un likās, ka 0:2 ir nenovēršama), taču… Tā nenotika. Vārtsargs Pāvels Šteinbors un viņas augstība veiksme RFS kreklā neļāva to paveikt. Vēl vairāk - mājinieki paši ieraidīja bumbu savos vārtos papildlaika pašā galotnē… Nevar zināt, kā būtu attīstījušies notikumi, ja savu skrējienu uz tikšanos ar vārtsargu sekmīgi būtu pabeidzis Emersons un 1:0 panāktu RFS, taču tagad tam vairs nav nozīmes.

Tas, kas notika "Windsor Park" laukumā, var notikt tikai futbolā. Reiz taču arī mums vajadzēja paveikties!

Bet veiksme, kā zināms, ne vienmēr ir akla… Iespējams, tā bija dāvana par to, ka komanda ne uz mirkli nenolaida rokas gan tad, ka pirmajā spēlē Rīgā bija 0:2, gan tad, kad bija 0:1 viesos. Pēcspēles 11 m sitieni? Šķiet, ka mājinieki tad jau bija sagrauti morāli, plus vēl Šteinbors atvairīja pirmo sitienu, bet nākamo "Linfield" futbolists raidīja garām… RFS komanda šosezon reizi jau zaudēja pēcspēles 11 m sitienu sērijā - Čempionu līgas kvalifikācijas 1. kārtā Helsinku HJK komandai Slokā (4:5), bet otrajā reizē šo meistarības, nervu un rakstura pārbaudi izturēja. Šķiet, ka vārds "izturēja" vislabāk arī raksturo RFS komandas sniegumu atbildes mačā ar "Linfield". RFS komanda jau nopelnīja 3,3 miljonus eiro, taču ne tikai naudā viss ir jāmēra - vēl ir arī kluba un valsts virslīgas autoritāte, ir katra spēlētāja sportiskā godkāre.

Tagad ar vēl lielāku interesi gaidāma RFS komandas spēlēšana grupu turnīrā un - čempionu viesošanās jau pirmdien virslīgas čempionāta spēlē Liepājā. Emocijas jau būs rimušās, bet noskaņojums pirms gaidāmajām Konferences līgas grupu turnīra spēlēm (pirmā jau 8. septembrī) ir pacilāts. Liepājniekiem tagad savukārt RFS komandas ierašanās būs vēl lielāks izaicinājums to pārspēt.