Uldriķis: Latvijā un Šveicē atšķiras spēlētāju domāšanas ātrums

Roberts Uldriķis

FOTO: fc-sion.ch/Georgios Kefalas(KEYSTONE)

Galvenās lietas, kas atšķir Latvijas un Šveices futbola čempionāta līmeņus, ir spēlētāju domāšanas ātrums, tehnika un fiziskais spēks, uzskata Šveices spēcīgākās līgas vienības "Sion" uzbrucējs Roberts Uldriķis.

Vien 20 gadus vecais Uldriķis "Sion" klubam pievienojās jūlijā, tādējādi atstājot "SynotTip" Latvijas futbola virslīgas līdervienību RFS. Latvietis ar Šveices komandu noslēdzis līgumu uz četriem gadiem.

"Šveicē treniņu process un spēlētāji ir daudz augstākā līmenī nekā Latvijā, bet uzdevumi ir diezgan līdzīgi," aģentūrai LETA sacīja Uldriķis.

"Spēlētāji domā daudz ātrāk, kā arī ir tehniski un fiziski spēcīgāki. Tā ir lielākā atšķirība starp Latvijas un Šveices čempionātiem. Piemēram, Šveicē, ja tu spēlē divos pieskārienos un pieļauj tehnisko brāķi, tas nav tik pieņemami kā Latvijā. Spēlētāji daudz ātrāk pieņem lēmumus un tik daudz nekļūdās nepiespiestās situācijās. Futbolisti Šveicē ļoti labi spēlē zem spiediena. Ja Latvijā uzbrucējs var presingot aizsargu, kurš pēc tam raidīs bumbu autā, tad Šveicē aizsargs vai nu apspēlēs uzbrucēju, vai izspēlēs "sieniņu" ar komandas biedru. Lai atņemtu bumbu šajā čempionātā, ir ļoti smagi jāstrādā tieši kolektīvi."

Latvijas futbolists arī uzteica čempionāta kvalitāti un līdzjutēju kultūru Šveicē. "Mūsu stadionā vienmēr sanāk ap 10 000 skatītāju un ir ļoti patīkami. Līdzjutēji vienmēr atbalsta un ir ar mums, neskatoties uz rezultātu. Viss Šveices čempionātā ir ļoti augstā līmenī. Piemēram, stadionā Bāzelē bija vairāk nekā 25 000 līdzjutēju, un ir lieliska sajūta spēlēt šādā atmosfērā. Tāpat valstī ir moderni stadioni un nav par ko sūdzēties."

"Sion" divas reizes kļuvusi par Šveices čempioni un 15 reizes triumfējusi valsts kausa izcīņā. Divas reizes kausa izcīņā "Sion" uzvarēja ar Latvijas izlases vārtsarga Andra Vaņina palīdzību. Vaņins Sjonas komandu pārstāvēja no 2009. līdz 2016.gadam.

"Pēc līguma parakstīšanas runāju ar Vaņinu, kurš man pastāstīja par sadzīviskajām lietām. Viņš man novēlēja veiksmi un arī apsveica pēc iesistajiem vārtiem. Varētu teikt, ka viņš Sjonā ir kā kluba leģenda. Visi par Vaņinu šeit saka labu," atklāja Uldriķis.

Debijas vārtus "Sion" rindās Uldriķis guva pirms divām nedēļām, divreiz pārspējot "Basel" vārtsargu Šveices čempionātā, tomēr tas neglāba komandu no zaudējuma mačā ar 2:3. Latviešu uzbrucējam šī bija pirmā spēle Šveices čempionātā, kuru viņš uzsāka sākumsastāvā.

"Pagaidām man ir svarīgi nostiprināties pamatsastāvā vai vismaz regulāri nākt uz maiņu un būt apritē," pauda futbolists "Galvenais šobrīd ir gūt vārtus vai nopelnīt rezultatīvas piespēles. Jāspēlē maksimāli labi un jāstrādā treniņos, kā arī ar komandu jāizcīna maksimāli daudz uzvaru, lai mēs būtu pēc iespējas augstāk turnīra tabulā. Cerams, būs izdevusies sezona."

Smailes uzbrucējs uzteica arī RFS otrā trenera - lietuvieša - Mariusa Skindera pienesumu viņa izaugsmē.

"Domāju, savā spēlē es varētu piestrādāt pie visa, taču vislabākā mana lieta, ko esmu iemācījies pēdējā laikā, ir sapratne par to, kur uzbrucējam jāatrodas soda laukumā, un tur liels nopelns ir Skinderim. Viņš man gan pirms, gan pēc treniņiem daudz ko stāstīja, turklāt citi smējās, ka viņš man ir kā tēvs, bet tas tiešām deva rezultātu, jo arī pret "Basel" abos vārtu guvumos labi nostrādāju soda laukumā, kas arī izšķīra - būs vai nebūs vārtu guvums. Domāju, ka es savā spēlē vēl varētu vairāk pielikt fizisko spēku gan izturības, gan ātruma ziņā. Neesmu no lēnākajiem spēlētājiem, bet neesmu arī izteikts sprinteris," norādīja Uldriķis.

"Treneris mani ir izmantojis gan kā smailes, gan kā otro uzbrucēju. Tāpat viņš mani ir iespēlējis kā uzbrūkošo pussargu, kas vairāk pietur bumbu un veido saspēli," savas pozīcijas laukumā raksturoja Uldriķis.

Savukārt Latvijas izlases nākamais sasaukums būs pirms septembrī gaidāmajām UEFA Nāciju līgas spēlēm, kad gaidāmas tikšanās ar Andoru un Gruziju. Arī Uldriķis, visticamāk, būs starp valstsvienības kandidātiem.

"Ar Latvijas izlases galveno treneri Miksu Pātelainenu neesam runājuši kopš Baltijas kausa. Par manām izredzēm tikt sastāvā jājautā treneriem, bet domāju, ka man ir iespējas," noteica futbolists. "Pirms sezonas nostādīju mērķi kopā ar izlasi uzvarēt Nāciju līgā, jo gribētos ar nacionālo valstsvienību kaut ko sasniegt. Domāju, Pātelainenam ir no kā izvēlēties spēlētājus. Pēc Baltijas kausa nometnes ļoti maz runājām, taču viņš atstāja ļoti labu iespaidu."

Uldriķis izteicās, ka Pātelainens, lai gan ir soms, viņam pēc mentalitātes atgādinot skotu, jo tur iepriekš daudz strādājis. "Viņš liek spēlēt agresīvi, veikt presingu pret pretiniekiem, kā arī grib, lai mēs daudz uzbrūkam un paši veidojam izdevības, nevis gaidām, kas tās radīsies pašas no sevis."

Talantīgais Latvijas futbolists nenoliedz, ka pašlaik ar izaicinājums ir franču valodas apguve, jo tā nepieciešama Sjonā.

"Franču valodu nedaudz mācos, taču vārdus ir grūti izrunāt, jo bieži vien tie ir uzrakstīti vienā veidā, bet jāizrunā citādāk. Tas mazliet apgrūtina. Piemēram, restorānā, kur es ēdu, cenšos runāt franciski, jo šeit diezgan maz cilvēku runā angļu valodā, tādēļ jācenšas pēc iespējas ātrāk to apgūt. Komandā lielākā daļa runā angliski, ieskaitot treneru korpusu, bet franču valoda ir vairāk noderīga tieši ārpus futbola, piemēram, ēstuvēs, veikalos vai sabiedriskajā transportā. Komandā komunikācija notiek franciski, bet treneris saprot vairākas valodas. Parasti saprotu visas futbola lietas, ko viņš stāsta franciski, turklāt nav problēmu, ja kaut ko nesaprotu, jo vienmēr var pajautāt, lai komandas biedri iztulko angliski," pauda Uldriķis.

"Sion" aizvadītajā sezonā Šveices čempionātā ieņēma sesto vietu, tādējādi šajā sezonā tai Eirokausi ies secen. Savukārt pēc šosezon aizvadītām četrām kārtā komanda vietējās līgas kopvērtējumā atrodas piektajā vietā, jo četrās spēlēs iekrājusi sešus punktus.

Uz augšu