Kas jauns futbolā? Runā Kreipāns: tāds sākums futbola virslīgā sen nav bijis (1)

Futbola aprindās ir dzirdēts, ka komandu spēku samērs šosezon ir izlīdzinājies un tas noticis tāpēc, ka līderi ir kļuvuši nedaudz vājāki. Pirmajai daļai - par spēku izlīdzināšanos - nevar nepiekrist, bet otro daļu - par līderu pavājināšanos - nemaz nav iespējams noteikt.

Visās pagājušās sezonas līderkomandās ir pietiekami daudz meistarīgu pašmāju spēlētāju un ārzemnieku, pat pēc dažu līderu aiziešanas no virslīgas (piemēram, Vladimirs Bajenko, Deniss Rakels un Džordžs Deiviss no "Riga FC", Kaspars Dubra no RFS, Vladimirs Kamešs no FK "Liepāja", Aleksandrs Kosoričs, Artemijs Malejevs, Deniss Davidovs, Aleksandrs Prudņikovs un Jevgeņijs Kobzars no "Spartaka", Mindaugs Grigaravičs no FK "Jelgava" un vēl daži citi) līderi nekļuva acīmredzami vājāki, jo papildināja sastāvu ar citiem ārzemniekiem un pašmāju spēlētājiem. Spēku samērus vairāk izlīdzināja tieši futbolistu pārejas virslīgas ietvaros, kas vispirms attiecas uz "Valmiera Glass/ViA" un FK "Jelgava".

Valmierā progresēja tie futbolisti, kas spēlēja pērn, bet tad atnāca citām komandām it kā "liekie" spēlētāji - Boriss Bogdaškins, Edgars Jermolajevs, Krišs Kārkliņš, Ēriks Punculs, Artis Jaudzems... Plus - galvenais treneris Tamazs Pertija. Trenera faktora nozīme mūsu futbola virslīgā iepriekšējos gados ir pierādīta vairākkārt (spilgtākie piemēri beidzās ar titula iegūšanu – Oļegs Kubarevs un Viktors Skripņiks), un Valmiera ir šajā ziņā svaigākais piemērs. Pietiekami sen pazīstu Tamazu, lai varētu apgalvot, ka viņš neies uz komandu, kurā viņam nebūs iespēju apliecināt savu trenera meistarību un izpaust ambīcijas.

Valmieras komanda noteikti ir lielākais šīs sezonas pārsteigums, taču to ar iepriekš minētajiem iemesliem plus ar daudz apjomīgāku treniņdarbu var arī izskaidrot. Cik ilgi? Interesants jautājums...

Patīkams pārsteigums ir virslīgas jaunpienācēja BFC "Daugavpils" komanda. Pagājušajā gada 1. līgas čempioni zaudēja vienu no saviem rezultatīvākajiem spēlētājiem Sedriku Kuadio (viņš pārgāja uz RFS), taču papildināja (pastiprināja) sastāvu ar ārzemniekiem un diviem jauniem futbolistiem no RFS - centra aizsargu Danielu Balodi un uzbrucēju Maksimu Toņiševu. Šāda aizdošana no RFS ir vērtīga gan pašiem jaunajiem futbolistiem, gan nāks par labu futbolam kopumā - RFS komandā abi reti tiktu laukumā, bet Daugavpils komandā abi ir pamatspēlētāji un viņiem līdz ar to ir daudz lielāka iespēja izaugsmei.

BFC "Daugavpils" arī ir kļuvusi krietni spēcīgāka, nekā bija pērn, un tajā pašā laikā komandā ir vairāki jauni talantīgi pašu audzēkņi.

Uzvara Liepājā, neizšķirts Ventspilī un "Spartaka" sagraušana savā laukumā liks pret jaunpienācējiem izturēties nopietnāk, ja kāds gadījumā tos novērtēja par zemu.

Spēcīgāks nekā pērn ir arī FK "Jelgava", un vajadzīgs tikai laiks, kamēr "viss saliksies kopā". Līdzīgi var teikt par Jūrmalas "Spartaku" - spartakiešu "buksēšana" ir pat likumsakarīga, jo jaunpienācēji, starp kuriem ir vairāki interesanti futbolisti, ieradās neilgi pirms sezonas sākuma. "Uz papīra" gan Jelgavas, gan Jūrmalas komandas izskatās spēcīgākas, nekā tās spēlē. Cerēsim, ka tikai pagaidām.

Droši vien, ka daudz vairāk tika gaidīts no FK "Liepāja", kur jau nomainījies galvenais treneris - skota Gordona Janga vietā stājies Aleksandrs Starkovs, kas jau vien rada papildu interesi un intrigu.

Diemžēl uz ilgāku laiku izkrita no sastāva trīs pamatspēlētāji, taču liepājniekiem tik un tā ir pietiekami labs sastāvs, viņi rāda saturīgu sniegumu, taču - tam pietrūkst stabilitātes un klibo iespēju izmantošana uzbrukumā. Taču es neieteiktu nevienam no favorītiem izsvītrot Liepājas komandu no sava pulciņa - sak, šie jau nu šogad par medaļām necīnīsies.

Jau otro reizi mainās galvenais treneris čempionam "Riga FC", kas diezin vai ir laba zīme (turklāt ne viens, ne otrs komandu nemaz īsti nesāka vadīt), taču par galvenajiem turnīra favorītiem un abiem pašreizējiem līderiem RFS un "Riga FC" - kādā citā reizē.

Sezonas sākumā gribu izcelt to, kas iepriecināja visvairāk, - proti, spēku samēru izlīdzināšanos sekmēja jaunu sportiski ambiciozu futbolistu ienākšana virslīgā.

Jau pieminētajā Daugavpils komandā starp stabiliem spēlētājiem ir vietējie puiši, kuri plašākai futbola sabiedrībai diezin vai līdz šim bija īpaši zināmi, - Raivis Skrebels, Verners Zalāns, Dāvis Cucurs, Edgars Ivanovs, Kirils Iļjins... "Metta" pirms sezonas tika uzskatīta par pastarīti, bet tā jau ir ieguvusi 6 punktus, turklāt tās rindās nereti spēlē uzreiz vairāki 17-19 gadus veci futbolisti, un ar katru nākamo kārtu, ar katru riņķi jaunie metieši kļūs arvien konkurētspējīgāki (kā tas bijis katru sezonu). Plus - ļoti labi komandā iekļāvies Kgotso Masangane no DĀR. Jauni vārdi, kurā vairāk, kurā mazāk, ir visās komandās bez izņēmuma,  un atliek tikai novēlēt treneriem (vispirms jau tas attiecas uz favorītiem) atrast zelta vidusceļu starp rezultāta sasniegšanu un uzticēšanos jaunajiem spēlētājiem.

Mēdz teikt, ka čempionāts pa īstam sākas tad, kad komandas iziet dabīgos zālāja laukumos. Pagaidām to ir izdarījis tikai FK "Ventspils", taču jau drīz uz dabīgas zālītes kāps arī visi pārējie (izņemot Daugavpils, Valmieras komandas un "Mettu", kas visu sezonu spēlēs uz mākslīgā seguma). Tas noteikti iespaidos komandu sniegumu, taču, vai tas būtiski iespaidos turnīra intrigu, - šaubos.