Daugavas stadiona ledus halles būvniecību var aizkavēt politiskā situācija Rīgas domē

9. janvārī Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadība tikās ar premjerministru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība"), pārrunājot aktuālos jautājumus, kas saistīti ar 2021. gada pasaules čempionāta sarīkošanu Rīgā.

Šī bija jau otrā rīcības komitejas sēde Kariņa vadībā. Iepriekš LHF ilgstoši mēģināja to noorganizēt, bet tas izdevās vien pagājušā gada novembra sākumā.

Pēc ceturtdien aizvadītās tikšanās abas puses bija apmierinātas, medijiem paužot, ka saruna bijusi konstruktīva un abpusēji saprotoša.

"Ļoti pozitīvi. Abas puses izprot situāciju, gatavas līdzdarboties. Nākamajā nedēļā premjers dosies vizītē uz Baltkrieviju. Viens no galvenajiem viesošanās mērķiem ir pārrunāt gaidāmā čempionāta rīkošanu ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko," sarunā ar TVNET sacīja čempionāta rīkotāju SIA "Hokeja akadēmija" valdes loceklis Edgars Buncis.

Nepieciešamajā valsts līdzfinansējuma apjomā nekas neesot mainījies, uzsvēra Buncis. Kopumā no valsts nepieciešami 1,3 miljoni eiro. Daļa no tiem jau piešķirti iepriekš, bet atlikušo naudu piešķirs šogad un nākamgad. 

Lielāko summas daļu veido licences maksa Starptautiskajai ledus hokeja federācijai (IIHF) - 600 tūkstoši Šveices franku.

Nekādu nopietnu šķēršļu pagaidām čempionāta rīkotājiem neesot, pauda Buncis. Viņš gan joprojām ir bažīgs par to, vai pie Daugavas stadiona paredzēto treniņhalli izdosies uzbūvēt laikus.

TVNET pagājušā gada vasarā jau ziņoja par problēmām ap treniņhalles būvniecības procesu.

Šobrīd "Hokeja akadēmijai" un LHF bažas sagādājot aktuālā politiskā situācija Rīgas domē, kas var aizkavēt halles būvniecību. 

"Šodien saņēmām informāciju, ka Daugavas stadiona teritorijā jau sākušies zemes darbi.

Ir daži izaicinājumi ar iespējamo projekta saskaņošanu Rīgas pilsētas būvvaldē, ņemot vērā kopējo politisko situāciju domē. Ministru prezidents un iesaistītie ministri šodien sacīja, ka apzinās situāciju. Viņi esot gatavi iesaistīties un palīdzēt, lai nerastos neparedzēti sarežģījumi," pastāstīja Buncis.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs TVNET pauda, ka riski ir apzināti, tāpēc sarežģījumiem ar projekta saskaņošanu nevajadzētu būt.

"Būvvalde ir administratīva, nevis politiska iestāde. Sekojam līdzi, kas notiek Rīgas domē. Būvvaldē atbilstoši procedūrām būs jāsaskaņo tehniskais projekts. Pēc tam jāizsniedz būvatļauja. Termiņš šai procedūrai ir 17. marts. Tad paliek nepilns gads, lai halli uzbūvētu. Mēs sekojam līdzi procesam un termiņiem. Projekts ir liels, tāpēc jau iepriekš tika identificēti galvenie riski. Mēs cenšamies šos riskus vadīt," izteicās Severs.

Latvija pasaules meistarsacīkstes hokejā līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā.

Plānots, ka 2021.gada pasaules čempionāts hokejā Rīgā un Minskā sāksies 7.maijā un ritēs līdz 23.maijam.