LVS prezidenta amata kandidāts Lagzdiņš: Nav laika mācīties un iešūpoties

LVS kongress, kurā tiks izraudzīts jauns organizācijas prezidents, viceprezidents un viens valdes loceklis, norisināsies 27.martā, bet vienīgais kandidāts uz savienības vadītāja amatu ir Lagzdiņš.

"LVS ir starptautiski integrēta organizācija un prezidenta divas galvenās funkcijas - reprezentācija un uzraudzība izriet no Eiropas Vieglatlētikas asociācijas pamatdokumenta. Ideālam kandidātam būtu jāatbilst kritērijiem, kuri vairākkārt minēti diskusijās par reprezentācijas tēmu. Pievienojos tiem, kuri saka, ka vispirms jābūt nepieciešamajām zināšanām vieglatlētikas interešu aizstāvībai Latvijā un ārzemēs. Prezidentam ir jābūt ne tikai klātesošam, bet nopietnam sarunu partnerim un ideju ģeneratoram, kurā ir vērts ieklausīties. Augstāk minētais prasa no kandidāta lielu starptautisko pieredzi un labas svešvalodu zināšanas. Ne mazāk svarīgi ir tas, lai šo cilvēku atbalstītu lielākā daļa vieglatlētikas sabiedrības un lai viņam būtu patstāvīga saikne ar šo sabiedrību. LVS prezidentam jābūt vieglatlētu vērtību un viedokļa līderim, lai viņu vārdā varētu komentēt svarīgus jautājumus. Par vērtībām visa Eiropas vieglatlētu saime ir vienojusies, bet Latvijas vieglatlētu kopējais viedoklis veidojas no atsevišķiem viedokļiem, un kandidātam ir jābūt spējai ieklausīties, analizēt un būt patstāvīgam spriedumos un lēmumos," LVS citē Lagzdiņa teikto.

Pagājušā gada novembra beigās no LVS prezidentes jeb valdes priekšsēdētājas amata atkāpās Ineta Radeviča, kurai pēc atkārtotas dopinga pārbaudes tika konstatētas aizliegtās vielas 2012.gada Londonas olimpisko spēļu analīzēs.

"LVS nestandarta situācija uzliek vēl papildus vairākas prasības kandidātam. Sakarā ar to, ka ievēlēšanas termiņš ir esošās valdes atlikušie divi gadi, pilnvērtīgi jāveic pienākumu izpilde no pirmās dienas. Nav laika mācīties un iešūpoties. Tas izvirza kandidātam prasību pēc pieredzes darbā ar LVS izpildstruktūrām," uzskata Lagzdiņš.

"Savukārt Daugavas stadiona rekonstrukcijas projekts uzliek par pienākumu orientēties Eiropas Savienības finansēto projektu specifiskajos un sarežģītajos lēmuma pieņemšanas mehānismos attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem un projektu vadību, kā arī pārraudzību. Manuprāt, kandidātam ir jābūt tādam, kurš spēj vienot vieglatlētikas sabiedrību, iedvesmo katru no šīs sabiedrības un liek noticēt pašiem sev, kā arī rāda ceļu uz lieliem mērķiem."

Šomēnes gaidāmajā kongresā nepieciešams ievēlēt jaunu prezidentu līdz 2021.gadam.

"Vieglatlētikai kā sporta veidam galvenais izaicinājums strauji mainīgajā sociālajā, tehnoloģiskajā un komunikāciju vidē ir sacensties ar citiem sporta veidiem un brīvā laika pavadīšanas iespējām. Sacensība ir par skatītājiem, atbalstītājiem, dalībniekiem un, protams, par publiskā finansējuma atbalstu. LVS starptautiskās jumta organizācijas Eiropas Vieglatlētikas asociācija (EAA) un Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija (IAAF) ar panākumiem ir ļoti daudz darījušas sporta veida attīstības un komercializācijas jautājumos. Lai arī vieglatlētika ir konservatīvs sporta veids, tomēr veiktās izmaiņas sacensību organizēšanā ir nesušas lielus panākumus auditorijas piesaistei Eiropā. Par to liecina mārketinga pētījumu rezultāti, analizējot pasaules čempionātu Londonā (2017) un Eiropas čempionātu Berlīnē (2018). Dažās no mums tuvām valstīm (Islande, Somija, Norvēģija) vismaz puse no visas kopējās televīzijas skatītāju auditorijas attiecīgajā valstī skatījās minētās sacensības. Ceru, ka Latvijas Televīzija apkopos līdzīgu pētījumu un rezultāti būs apliecinājums vieglatlētikas popularitātes pieaugumam," neslēpa LVS prezidenta amata kandidāts.

Lagzdiņš iepriekšējos 20 gadus vieglatlētikā kopumā novērtē kā neizmantoto iespēju laiku.

"Latvija kā trešā no Austrumeiropas valstīm bija spējīga attīstīt savu vieglatlētikas infrastruktūru un 1999.gada augustā organizēt Eiropas junioru čempionātu. Varējām nodrošināt pilnā apjomā IAAF prasību izpildi attiecībā uz stadionu un pārējo infrastruktūru, lai pirmie no Baltijas un Skandināvijas valstīm saņemtu tiesības organizēt Eiropas līmeņa sacensības. Mūs apskauda daudzas valstis par spēju būt vienotiem valstiskā līmenī un sasniegt nosprausto mērķi. Vienotu izpratni un līdz ar to arī atbalstu saņēmām gan no Valsts prezidenta, gan Ministru prezidenta, gan izglītības ministra, gan finanšu ministra, gan Olimpiskās komitejas, gan tā laika Sporta komitejas, gan Rīgas pilsētas mēra un daudziem atbalstītājiem," pauda Lagzdiņš.

"Aptuveni sešus gadus sabiedriskā kārtā vadīju Daugavas stadiona rekonstrukcijas projektu, un man ir patīkami atcerēties sadarbību ar ļoti daudzām tā laika amatpersonām. Ir pagājuši apaļi divdesmit gadi, bet Latvijā tā arī vairs nav organizētas Eiropas augstākā līmeņa vieglatlētikas sacensības. Mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi šādas sacensības sarīkoja 2011.gadā un rīkos arī 2020.gadā. Lietuvieši - 2005.gadā. Zviedrijā šogad notiks pat divas šādas sacensības. Itālijas pilsēta Groseto rīkoja sacensības nākamā pēc Rīgas un spēja to atkārtot 2017.gadā. Ne tikai Eiropas čempionāts ir atmiņu vērts, bet gribu atgādināt, ka LVS deva jaunu impulsu Rīgas kausu organizēšanā, uzaicinot piedalīties tā laika lielākās vieglatlētikas zvaigznes. Kā spilgtāko piemēru varam minēt pasaules rekordistu trīssoļlēkšanā Džonatanu Edvardsu un citus. LVS atbalstu saņēma arī Rīgas maratona pirmie organizatori," teica Lagzdiņš.

LVS prezidenta amata kandidāts visus šos piemērus pieminēja, jo uzskata, ka tikai ieguldot var nopelnīt.

"EAA un IAAF savā pārraudzībā esošās sacensības ir definējušas kā galveno produktu šo organizāciju komercializācijas kontekstā. Sacensību klāsts ir ļoti plašs, bet konkurence uz to organizēšanu - ļoti sīva. Ir izstrādātas sarežģītas pieteikumu platformas, taču, lai sāktu tās aizpildīt, notiek iepriekšējas sarunas. Abas organizācijas publiskojušas ienākumus no dažādām sacensībām un, piemēram, 2017.gadā Grosetto organizētais čempionāts pilsētas un valsts kasē ienesa vairāk nekā astoņus miljonus eiro," atklāja Lagzdiņš.

"IAAF ir apkopojusi līdzīgu informāciju par Pasaules junioru čempionātu, kas pavisam nesen notika Helsinkos. Arī tur minēta līdzīga summa. 1999.gadā šāds pētījumu instruments vēl nebija ieviests, taču tiešie ienākumi LVS bija vairāk nekā viens miljons dolāru. Aptuveni 1200 dalībnieki un viņu pavadošās personas Rīgā uzturējās gandrīz nedēļu un maksāja pilsētā esošajiem uzņēmumiem par pakalpojumiem. Bez tam svarīgi bija tas, ka ienākumi bija valūtā un tas palīdzēja stiprināt mūsu latu."

"Uzskatu, ka lielu sacensību organizēšana ir publiskās - privātās partnerības projekts, kurā nacionālajai sporta organizācijai starptautisko sacensību organizēšanas tiesību turētāji ir uzticējuši starpnieka lomu. Diemžēl bez attiecīgās kvalitātes infrastruktūras nav iespējams pat sapņot par Eiropas līmeņa sacensību organizēšanu un pelnīšanu. Manām pārdomām par Daugavas stadionu būtu nepieciešams atsevišķs raksts," neslēpa Lagzdiņš.

Viņš kā LOK izpilddirektors savulaik esot centīgi pildījis toreizējā prezidenta Viļņa Baltiņa uzstādījumu par sporta finansēšanas modeļa dažādošanu un bijis viens no aktīvākajiem ziedošanas likumdošanas izstrādē.

"To atbalstīja Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un tā brīža augstākais likumdevējs. Priecīgi un pateicīgi bija Kultūras un Bērnu fonds. Vēlāk arī daudzas sporta un citas sabiedriskās organizācijas. Šīs iniciatīvas pamatā bija fakts, ka mazā un nabadzīgā valstī nevarējām izmantot starptautiski ieteikto sporta finansēšanas modeli, kurā sportam tiek atvēlēta liela daļa no loterijas un azartspēļu ienākumiem. Pavisam nesen ziedošanas sistēma, kas sekmīgi darbojās 27 gadus, tika būtiski izmainīta. Lai arī kopumā atbalstu jauninājumus un attīstību, tomēr nodokļu reformas autori nebija pienācīgi izvērtējuši alternatīvas pārejas periodam," uzskata Lagzdiņš.

"1997.gadā LVS ieņēmumi no ziedojumiem tika plānoti 236 000 eiro apmērā, bet 2018.gadā - 19 000 eiro. Šobrīd izveidojusies situācija, ka galvenais vieglatlētikas finansēšanas avots ir valsts piešķirtie līdzekļi, kurus pārdala dažādas organizācijas. Klasiskā sponsorēšana bez lielu sacensību esamības Latvijā neizraisa nekādu interesi uzņēmējos. Manuprāt, LVS vairāku argumentētu iemeslu dēļ būtu nepieciešams valsts budžeta līdzekļu sadalījumā iezīmēt finansējumu, līdzīgi kā tas šobrīd jau daudzus gadus ir sporta spēļu federācijām. Lai ko arī teiktu citi sporta veidi, taču pēdējās piecās olimpiskajās spēlēs gandrīz puse no 188 Latvijas sportistiem ir bijuši vieglatlēti. Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) un Latvijas Olimpiskā vienība (LOV) sniegušas un turpina sniegt ievērojamu atbalstu tiem, kuri nonākuši viņu aprūpē, izpildot noteiktās prasības. Diemžēl nacionālās vieglatlētikas izlases komandas nesastāv tikai no šādiem sportistiem. Lai izpildītu olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīvu, ir jāiegulda ļoti lieli resursi," atzina Lagzdiņš.

Viņš uzsvēra, ka, neatrodot risinājumu vieglatlētikas finansēšanai, šis sporta veids nonāks pie situācijas, kad Latvijā pēc dažiem gadiem būs visaugstākās kvalitātes vieglatlētikas infrastruktūra, bet bez labi sagatavotiem sportistiem, zinošiem treneriem, kvalificētiem tiesnešiem un augsta līmeņa tehniskā personāla.

"Manuprāt, 2019.gadā valsts atbildīgajām institūcijām būtu jāpalīdz meklēt iespējas, lai LVS finansējums būtu nodrošināts vismaz minimālajā vajadzību apjomā un tā varētu pildīt uzliktās funkcijas, tai skaitā atbalstīt tos, kuriem ir reālas iespējas izpildīt Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas prasības," izteicās Lagzdiņš.

Lagzdiņš LVS vadīja astoņus gadus pirms Gunta Zālīša, kurš amatā tika ievēlēts 2005.gadā un organizāciju vadīja līdz 2017.gadam, kad stafeti pārņēma Radeviča.

Lagzdiņš pēc darba LVS strādāja finanšu sektorā un šobrīd ir FKTK nozares padomnieks. Viņš ir arī LVS goda prezidents.