Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Dunča dūriens mugurā Kalvītim bez manevra iespējām (13)

Izlasot laikrakstā "Sports", ka padomju sportisti "izlēmuši" nebraukt uz 1984. gada olimpiskajām spēlēm, kārtslēcējs Aleksandrs Obižajevs nometa kārti malā, pēc kāda laika sākot strādāt par oficiantu leģendārajā "Sēnītē". Lodes grūdējs Jānis Bojārs līdz mūža beigām zūdījās, ka politiķi viņam noņēmuši olimpisko medaļu. Varbūt pat zelta...

Droši vien, ka hokeja vēsturnieki mani papildinātu, bet pasaules čempionātos ir bijis vismaz viens politisks hokejs. Protestējot pret Berlīnes mūra uzcelšanu, 1962. gada pasaules čempionāta saimnieki amerikāņi (Kolorādospringsa, Denvera) atteicās izsniegt vīzas Vācijas Demokrātiskās Republikas izlasei, bet, atbalstot draugus no sociālisma nometnes, uz ASV atteicās braukt arī Čehoslovākija un PSRS, tolaik tās bija pasaules otrā, trešā un piektā izlase.

Ko darīja Starptautiskā ledus hokeja federācija (IIHF), tad gan vēl LIGH? Atteikušo vietā uzaicināja Norvēģiju, Lielbritāniju un Šveici. Un pasaules čempionāts notika. Bet pēc gada, it kā nekas nebūtu noticis, trijotni nomainīja viss protestētāju trio.

Kā zināms, 2021. gada pasaules čempionātam jānotiek divās pilsētās – Minskā un Rīgā, turklāt cilvēki, kas mazliet seko sportam, atcerēsies, ka 2016. gada beigās Latvijas Hokeja federācija (LHF) Aigara Kalvīša vadībā pēdējā brīdī pieleca par sabiedrotajiem Baltkrievijai, IIHF kongresā uzvarot otru čempionāta rīkošanas pretendentu Somiju.

Un vēl maza vēsturiska atkāpe. 1995. gadā, kad mums vairs nebija pa spēkam spēlēt Starpvalstu hokeja līgā, baltkrievi laipni pieņēma mūsu to gadu stiprāko klubu "Juniors" jaunizveidotajā Austrumeiropas Hokeja līgā. Ar laiku tā transformējās Baltkrievijas atklātajā čempionātā, 2008./2009. gadu sezonā tajā spēlējot pat četriem (!) Latvijas klubiem.

Gadā, kad tika izveidota Kontinentālā hokeja līga (KHL), septiņi (!) jaunā Rīgas "Dinamo" hokejisti (Naumovs, Masaļskis, Dārziņš, Cipulis, A. Širokovs, Bļinovs, M. Rēdlihs) pirms tam bija maizi pelnījuši dažādos Baltkrievijas klubos. Arī tagad, kad abu valstu abi stiprākie klubi satiekas KHL čempionātā, abu komandu līdzjutēju attieksme ir ļoti draudzīga. Kā tas kaimiņiem šad tad mēdz būt.

Vai Latvijas valdībai vajadzēja reaģēt uz nedemokrātisko vēlēšanu pseidorezultātiem un pēc tam sekojošo varas izrēķināšanos ar vairākiem tūkstošiem demonstrantu? Noteikti. Tikai mani pārsteidza tonis un emocionālais stils.

"Aicinām IIHF Baltkrievijas vietā atrast otru valsti. Ja IIHF atteiksies un Baltkrievijā situācija joprojām nebūs mainījusies, valdība varētu lemt, ka Latvija nepiedalās 2021. gada hokeja čempionāta rīkošanā," paziņoja Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš.

Pie viena Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai tika uzdots veikt pārrunas ar IIHF. Ko IIHF? Labi, ka nebija tik skarba kā 2003. gadā Francijas prezidents Žaks Širaks, iesakot Latvijai un pārējām Austrumeiropas valstīm paklusēt, kad tās neatbalstīja Irākas diktatora Sadama Huseina gāšanu militārā operācijā. IIHF korekti norādīja, ka izprot Latvijas valdības izteiktās bažas, bet federācijas galvenais mērķis joprojām ir organizēt 2021. gada pasaules čempionātu Minskā un Rīgā, ko 2017. gada IIHF kongresā nolēma organizācijas dalībvalstis.

"Šobrīd mēs gaidām no Latvijas valdības turpmāku dialogu. Lēmumu pieņemšanai saistībā ar 2021. gada pasaules čempionātu hokejā nav noteikts kāds konkrēts termiņš. Mēs turpināsim savu darbu kopā ar Rīgas un Minskas orgkomitejām un uzturēsim ciešus kontaktus ar abu valstu iesaistītajām pusēm. Būtiski atzīmēt, ka ne tikai politiskā situācija Baltkrievijā, bet arī koronavīrusa radītā pandēmija var būt par iemeslu, kādēļ kāda no valstīm vai abas kopā nevarēs uzņemt turnīru savā zemē."

Normālā, visiem saprotamā valodā tas nozīmē tikai vienu – jūs Latvijā varat spriest un runāt, ko gribat, lēmumus, kā un kur organizēt pasaules čempionātus, tomēr pieņemsim mēs - IIHF. Ja Latvija grib atteikties, lūdzu, tam laika vēl gana. Protams, būs jāpilda visi parakstītie līgumi.

Skaidrs, ka turnīrs Rīgā ar Kanādas, Somijas, ASV, Vācijas, Latvijas, Norvēģijas un Kazahstānas izlasēm nevar notikt bez valdības atbalsta, taču principā daudz prātīgāk būtu bijis, ja ar iniciatīvu – pārcelt Minskas grupu uz kādu citu valsti – būtu nākusi, piemēram, Zviedrija, kurai viss pamatturnīrs notiks Minskā. Jo diezin vai Latvija tiks pusfinālā, tad tai uz Minsku nemaz nebūs jādodas. Latvijas uzstāšanās demokrātijas galvenā sargsuņa lomā nav īsti korekta un loģiska.

No mūsu skatu punkta Minska un Rīga – tie ir divi ļoti atšķirīgi, būtībā stipri nesaistīti turnīri. Turklāt Latvijai nav milzīgas ietekmes IIHF. Ja par pasaules čempionāta boikotēšanu Minskā iestātos Kanāda, ASV, Vācija, Zviedrija, Somija... bet ir tikai Somijas Hokeja federācijas pieteikšanās kā rezervistei, ja Minska vai Rīga atkrīt. Nezinu, cik tas labi vai slikti, bet līdz IIHF nonācis arī Saeimas Sporta apakškomitejas vadītāja Sanda Riekstiņa teiktais: ja par atteikšanos rīkot čempionātu Rīgā "mums draud vēl kādas sankcijas bez finansiālajām, tad man ir jautājums – ko mēs tajā organizācijā darām?" 

Vai tas ir aicinājums izstāties no IIHF?

Mans filozofiskais viedoklis nav, ka hokejs vienmēr pāri visam, es arī esmu par demokrātiju Baltkrievijā, bet... žēl, ka Latvijas valdība gandrīz nav atstājusi sev nekādas manevra iespējas. Mums der tikai – jaunas vēlēšanas Baltkrievijā un diktatora Aleksandra Lukašenko aiziešana no politiskās skatuves (ļoti ceru, ka tā notiks). Tad Latvija piedalās pasaules čempionāta rīkošanā. Ja Lukašenko ar varu un viltu saglabās prezidenta amatu, tad laikam mēs neesam partneri.

Pats dumjākais variants emocionālajai Latvijas valdībai būtu, ja Baltkrievijas prezidents Lukašenko izsludina referendumu par jaunu Baltkrievijas konstitūciju, bet līdz 21. maijam, kad jāsākas čempionātam, referendums vēl nav noticis. Ko tad? Vai tad Kariņš pieņems no Lukašenko simbolisko Baltkrievijas hokeja izlases kreklu ar uzvārdu "Karins" uz tā?

P.S. Līdz 2021. gada 21. janvārim IIHF ir jātiek skaidrībā, kur notiks nākamā gada pasaules čempionāts.